Stambula: pavasarīgs garšu un skatu piedzīvojums megapilsētā 10
Anita DAUKŠTE, speciāli LA.lv
Turcijas pilsēta Stambula ar 20 miljoniem iedzīvotāju ierindojas pasaules lielāko pilsētu pieciniekā un atļaušos apgalvot, ka tās apmeklējums ietilpst ikviena sevi cienoša tūrista un ceļojumu baudītāja sarakstos. Mūsdienu kristīgo baznīcu šūpulis, Osmaņu impērijas zieds, Eiropas un Āzijas – krustpunkts Bosfora jūras šauruma abos krastos un mūsdienīga pilsēta, kas mainās līdzi laikam. Pavasarī megapoles viesi to var izbaudīt trijās dimensijās:
gan pilsētas mūsdienīgo pusi, gan vēsturisko mantojumu, gan izbaudīt brīnišķīgo turku virtuvi restorānos, ainaviskos Stambulas parkus, turku pirti jeb hamamu, kā arī mesties iepirkšanās trakumā – gan tradicionālajos suvenīru tirgos, gan milzu iepirkšanās centros.
Stambula – garšu un dabas baudītājiem
Bagātīgā turku virtuve neatstāj vienaldzīgu nevienu garšas baudmīli. Taču ik reizi, apmeklējot Turciju, var atklāt kaut ko jaunu. Piemēram, nogaršot slavenās turku brokastis nevis viesnīcu virtuves izpildījumā, bet pagatavotu pēc turku sultānu pils receptēm. Tāda iespēja Stambulā ir – Balata rajonā ( vēsturiski bijis ebreju apdzīvots rajons pilsētā), kas ir māksliniecisku veikaliņu un lolotu ielas kaķu paradīze, pieticīgā ieliņā, atrodas “Grandma’ s Velvet Cafe” jeb Vecmāmiņas Velvetas kafejnīca.
Tajā tradicionālās turku brokastis pasniedz īpaši izsmalcināti: garša tāda, ka pirkstus var aplaizīt, bet vēl garšīgāks ir saimnieka Jusupa stāsts, kas maltīti pavada. Vecmāmiņa Velveta ( tāda ir viņas iesauka, jo viņai bijusi samtaina āda) ir sudāniešu izcelsmes dāma, kuras afrikāņu sencis bijis galvenais pavārs Osmaņu impērijas pilī Topkapi Stambulā. Ģimene saglabājusi senās pils receptes, un tagad viesi var tās baudīt – turku brokastu tradicionālos četru veidu sierus, īpašos ievārījumus, omletīti, humusu, olīvas, kaltētos tomātus un vēl dažādos veidos ceptās maizītes… Siekalas saskrien mutē, garšas atceroties. Un tas viss pasniegts pagājušā gadsimta smalkajos porcelāna un kristāla traukos.
Kafejnīcai nav Michelin Guide reitinga zvaigznes, bet arī nevajag, garšīgi ir tāpat. Kopumā Stambulā ir 1 restorāns ar 2 Michelin zvaigznēm, 6 restorāni – ar 1 Michelin zvaigzni, bet 52 – šī pasaules reitinga ieteiktie restorāni.
Es gan ieteiktu turēties pie tradīcijām: piemēram, no kāda Galatas rajona namu augšstāva restorāniem baudīt skatu uz slaveno Galatas tiltu, Bosfora līci un tradicionālo, rosīgo Sultanahmetas rajonu Stambulā. Tūristam šos restorānus bez ieteikumiem atrast ir pagrūti – mazajās galveno ielu sānielās nekas neliecina, ka kādas no tām pēdējā vai priekšpēdējā stāvā ir brīnišķīgs restorāns ar skatu, terasi un izsmalcinātu virtuvi. Tā, piemēram, “paslēpies” ir Ali Ocakbasi (Karaköy) restorāns Bejoglu rajonā. Šeit savukārt garšas kārpiņas kairina vakariņas turku gaumē, ar dažādās gaumēs grillētajām gaļām un tradicionālajiem salātiem un biezeņiem.
Uz Stambulu varētu droši braukt tikai gastrotūrismā, taču gribas taču kaut ko ne tikai miesai, bet arī garam, vai ne? Sākotnēji varbūt tikai kaut ko tik acij tīkamu, kā Stambulas parki ar ziedošajām tulpēm.
Tulpes, tulpes un Bosfora skati
Tulpes zieds ir viens no nozīmīgiem Turcijas tradicionālās kultūras simboliem, gan zīmēts, gan apdzejots, gan padarīts par Turcijas Osmaņu sultānu “firmas zīmi”. Tulpju dzimtene ir Turcija, tikai vēlāk eiropieši, kas iepazina šī zieda burvību, to atveda uz Austriju, Vīni, un tad jau to sāka “pieradināt” Eiropas dārzos. Stambulas parkos pavasarī ir tulpju ziedēšanas trakums – krāšņie stādījumi žilbina acis. Emirgana parkā tulpēm par godu ir ne vien krāšņi stādījumi, bet arī Tulpes muzejs, kurā savākti ar tulpju simboliku saistītie mākslas un praktiskie priekšmetu paraugi. “Lale” – izrunājiet šos burtus tik mīksti, it kā gribētu noglāstīt ar mēli aukslējas – tik maigi skan tulpes vārds turku valodā. Tik grezni un majestātiski tās zied vērienīgos stādījumos.
Ja nepaspēsiet uz tulpēm – nekas. Stambulas parki sniedz veldzi karstās dienās un ir iemīļota pastaigu vieta – ne vien tūristiem, bet arī vietējiem.
Obligātajā Stambulas apmeklējuma maršrutā ietilpst arī izbrauciens ar prāmi vai kuģīti pa Bosfora līci. Ļoti izdevīgi, ka par savu apmešanās vietu būsiet izvēlējušies kādu no Galata rajona viesnīcām – jums nevajag ne gidu, ne kādu īpašu pakalpojumu – aizejiet uz publisko piestātni, kur vietējie ar prāmi dodas no Stambulas Eiropas daļu uz Āzijas pusi un nopērciet biļeti uz regulāro izbraucienu pa līci. Uz kuģīša būs gan ekskursija, gan varēs nopirkt turku kliņgerīti ar sezama sēkliņām – simit – kura gabaliņus var pasviest kaijām, kas seko tūristu un vietējo izklaidēm uz ūdens un jau gaida savu maizītes porciju ar spārnu vēdām un kliedzieniem, pavadot kuģīša motora rūkoņu.
Bosfora jūras šauruma abās pusēs esošās ēkas atklāj skatu uz turku sabiedrības bagātākās daļas dzīvi: šeit apmesties maksā bargu naudu. Pat neaptverami bargu. Piemēram, kādreizējā sultāna pilī Besiktaša rajonā ( Besiktas ir futbola klubs, teiksiet? Jā, bet kluba vārds ir Stambulas apkaimes nosaukums) – izvietojusies viesnīca Ciragan Palace Kempinski. Viena nakts numurā ( viesnīcā tādi ir pieci, katrā ietilpst vairākas zāles un istabas) izmaksā 17 tūkstošus ASV dolāru. Kurš maksās tādu naudu? Maksās gan: kāds turku miljardieris dzīvojis pilī ar skatu uz Bosforu pat 6 mēnešus no vietas.
Nekustamie īpašumu cenas Bosfora krastos sasniedz astronomiskas summas. Bet! Blakus greznajām pilīm izvietojušās arī virkne Turcijas prestižāko koledžu un augstskolu, tātad ir arī iespēja baudīt skatu, ja labi mācies. Ja neesat ne bagātnieks, ne students, bet pilsētas viesis– iesaku tai pašā Besiktaša rajonā Ruby restorānu (Ruby Restaurant): labs ēdiens un skaists skats uz vienu no trim Bosfora trošu tiltiem.
Miesai, garam un iepirkšanās baudām
Teju katrs, kurš bijis Turcijā, noteikti ir izbaudījis turku pirts jeb hamāma garu. Tāpēc, ka bez tā nav iespējama Turcijas kultūras izpratne. Teiksiet jau, ka hamāms ir katrā viesnīcā un, galu galā, mūsu pašu spa ir kaut kas līdzīgs. Līdzīgs, jā, bet ne tas pats. Procedūra ietvers gan to, ka tevi noberzīs no putekļiem, sārņiem, smuki sautēs ūdens tvaikos un galu galā vēl izmasēs ar aromātiskām eļļām. Vadās no vienas hamāma telpas uz otru, turot aiz rociņas kā tādu pāraugušu zīdaini, līdz jutīsies tik palutināts un attīrījies kā no mātes miesām nācis. Diemžēl šobrīd vietējie hamāmos nestrādā – pārsvarā iebraucēji no Dienvidaustrumāzijas valstīm , bet pakalpojuma kvalitāti tas nemazina. Meklējiet, kur ir seni hamāmi, nevis jaunizbūvēti, tur būs autentiskāks pirts rituāls. Cena labā hamamā vasaras sezonā varētu būt ap 100 eiro, bet ziemā – lētāk.
Miesiski attīrījies cilvēks var doties atbrīvoties ne vien no vecās ādas, bet arī no naudas – proti, apmeklēt tradicionālos Stambulas tirgus: Lielo tirgu ( Grand Bazaar) un Ēģiptiešu jeb garšvielu tirgu. Lielais tirgus ir viens no vecākajiem segtajiem tirgiem pasaulē un tas ir vairāk kā 500 gadus vecs, tirdzniecība tajā sākusies 1455.gadā. Atrodas Stambulas Sultanahmetas rajonā un aptver vienu kvartālu līdz Galatas tiltam. Lielais tirgus ir viens no apmeklētākajiem objektiem pasaulē – ik dienas vidēji tam cauri iziet ap 400 tūkstošiem cilvēku. Ja apmeklējums iekrīt brīvdienā, liekas, ka cilvēku tajā ir vairāk, nekā preču, lai gan tā, protams nav taisnība.
Patiesībā uz Lielo tirgu ir vērts aiziet ne jau tikai, lai iepirktos. Diez vai jūs būsiet gatavi iepirkt visus austrumnieciskos suvenīrus, ko tur piedāvā, vai sapirksieties un apkārsieties ar zelta rotaslietām. Kā viesis variet arī vienkārši apžilbināt acis ar austrumniecisku greznību, bet varat arī izbaudīt tirgošanās azartu, kaulējoties par izdevīgāko cenu. Un atcerieties – austrumu tirgū, ja jums nosauc preces cenu, kas 5 reizes pārsniedz vērtību, nedomājiet, ka jūs māna. Jūs pārbauda – cik veiksmīgs esat, kaulējoties ar pārdevēju un spējot pamatot savu taisnību. Pratīsiet to – veiksmīgs būsiet jūs, ja nē- pārdevējs. Bet varu apliecināt, ka cenas suvenīriem šajā tirgū tāpat ir krietni lētākas, un izvēle lielāka, nekā mazos suvenīru veikaliņos vai lidostā.
Noteikti iesaku Stambulas apmeklējuma programmā iekļaut koncerta apmeklējumu Ataturka kultūras centrā (Atatürk Cultural Center). Kultūras centrs atrodas Besiktaša rajonā blakus slavenajam Taksima laukumam un Brīvības (Istiklal) ielas sākumā. Tajā ir gan vairākas koncertzāles, gan teātris, gan mākslas galerijas un darbnīcas. Pārsvarā uzstājas viesmākslinieki un šeit var baudīt pasaules līmeņa klasisko mūziku, teātri, operu utt. par teju smieklīgām cenām. Dārgākā (!) biļete uz koncertu maksā 10 eiro, lētākās 4 eiro. Kāpēc? Valsts finansē, lai tauta bauda labu mākslu un mūziku.
Par to, ko vēl vērts redzēt, izbaudīt un uzzināt Stambulā – kādā no nākamajiem rakstiem. Bet par šo paldies aviokompānijai Turkish Airlines un Turcijas Tūrisma attīstības aģentūrai.
