Staltbriežu riests – brīdis, kad staltbriežu dzīvē dominē kaislības un cīņa 0
Indulis Burka, Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Staltbriežu riests. Brīdis, kad staltbriežu dzīvē dominē kaislības un cīņa. Un tas viss tikai viena mērķa dēļ – lai sugu turpinātu spēcīgākie. Visbiežāk cīņu zaudējušais spiests atkāpties un gaidīt jaunu izdevību, taču ir situācijas, kad drāma pārvēršas traģēdijā – viens vai dažreiz pat abi cīņas dalībnieki iet bojā.
Situācijas mēdz būt dažādas. Viens pretinieks nogalina otru par spīti tam, ka staltbriežu ragi veidoti tā, lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk. Staltbriežiem ragi ir žuburoti, lai cīņas karstumā buļļi varētu stīvēties, noskaidrojot uzvarētāju, nevis lai viens otru nogalinātu.
“Dūrēji”
Tomēr ir situācijas, kad ģenētiski ragi veidojas nevis žuburoti, bet gan taisni kā zobens. Tādu bulli sauc par “dūrēju”, jo garais rags tieši kā tāds durklis tiek cauri otra buļļa ragu žuburu aizsardzībai un rada nāvējošus ievainojumus. Tādēļ šādus “dūrējus” arī mednieki cenšas nomedīt primāri, jo ar šādiem ragiem bullis ļoti vienkārši var uzveikt pat fiziski spēcīgāku pretinieku. Sliktākais ir tas, ka uzvarot tieši “dūrējs” būs tas, kas nodos savus gēnus nākamajām paaudzēm un radīs vēl tādus pašus “slepkavas”.
Pagājušajā gadā žurnāls “Medības” veidoja reportāžu par kādu interesantu atradumu. Vaiņodē meža dīķī mednieki atrada vecu un spēcīgu staltbriedi, kurš bija saņēmis nāvējošas brūces cīņas laikā. Papētot tuvāk, atklājās, ka pretinieks bija pamanījies šim staltbriedim salauzt galvaskausu. Iedomājieties, ar kādu spēku un azartu notiek šādas cīņas.
Ir arī citas situācijas, kas ne reizi vien novērotas arī Latvijas mežos. Cīņas karstumā diviem buļļiem žuburotie ragi saķeras tā, ka dzīvnieki paši vairs nespēj atbrīvoties. Šādas situācijas visbiežāk nāvējošas ir abiem buļļiem. Tie vārda vistiešākajā nozīmē cīnās līdz nāvei, kamēr nespēkā saļimst un iet bojā visnotaļ nepatīkamā veidā.
Atāķēties var tikai nejaušības dēļ vai arī ja tuvumā gadās cilvēks, kas var palīdzēt.
Interneta ārēs ir atrodami diezgan daudz video, vairāk gan no ASV, kur medniekiem nekas cits neatliek, kā kādam no briežiem ragu vienkārši atšaut pa gabalu, jo tuvoties šādā situācijā dzīvniekiem ir pat ļoti bīstami. Dzīvnieki izdzīvos, ragu rota nākamajā gadā izaugs atkal. Tāpat nereti gadās manīt briežu buļļus ar nolauztu ragu, kas noticis cīņas karstumā. Medīt dzīvniekus šādā situācijā, ja vien tie nav smagi ievainoti, nebūtu ētiski, jo šādā gadījumā dzīvnieki ir nokļuvuši nelaimē un mednieka uzdevums būtu iespēju robežās tiem palīdzēt.
Nāvējošās cīņas liecības Slampē
Mednieks Atis Poga medību laikā Tukuma novada Slampes pagastā mednieku kluba “Ozolnieku mednieku kolektīvs” līgumplatībās 13. septembrī grāvī atradis riesta cīņās gājušu briedi.
“Kā jau ierasts, septembrī biju paņēmis atvaļinājumu, lai izbaudītu medības baura laikā. Rītus un vakarus pavadīju mežā. Lielāka izdevība ko redzēt gan ir no rītiem. Arī tajā rītā biju mežā un devos uz vietu niedrājā, kur bija dzirdams bauris. Bulli tā īsti neredzēju, viņam apkārt bija govis.
Nolēmu atgriezties uz automašīnu. Taču parasti nekad neeju pa vienu un to pašu taciņu. Grāvja malā ievēroju stipri izmīcītu zāli, kas liecina par riesta cīņu vietu. Ieskatījos grāvī un ūdenī pamanīju briedi. No sākuma nodomāju, ka briežu govs.
Pienākot tuvāk, kļuva redzami arī ragi. Mans tēvs tajā rītā arī bija medībās, un zvanīju viņam. Tāpat informēju medību vadītāju, kurš sazvanīja Valsts meža dienesta darbiniekus un ziņoja par atrasto dzīvnieku. Atbrauca medību biedri ar apvidus auto un garajiem zābakiem, un sākām celt briedi ārā no grāvja. Tikai tad sapratām, cik milzīgi ir buļļa ragi…
Atliek minēt, kāds bija cīņas uzvarētājs. Domāju, bojāgājušajam dzīvniekam vienkārši nepaveicās. Viņam bija ragu dūrumi, taču ievainojumi nebija nāvējoši. Drīzāk cīņas karstumā viņa galva tika iespiesta grāvja ūdenī un briedis noslīka… Dzīvnieks ūdenī bija pavadījis vairākas dienas un cilvēku uzturā vairs nebija lietojams. Trofeju sagatavosim, savukārt dzīvnieka ķermeni atdevām Slokas dzīvnieku patversmei, kur to izmantos suņu barošanai,” stāsta Atis Poga.
Šī nav pirmā reize, kad viņam izdodas atrast bojā gājušu briedi. 2020. gada 16. janvārī Jaunauces pusē, veicot darba pienākumus, viņš mežā atradis briežu buļļa paliekas. Dzīvnieku, iespējams, pēc šāviena nebija kārtīgi meklējuši mednieki vai arī malumednieki. Ragus novērtēja ar 226 CIC punktiem, un tos varēja aplūkot medību trofeju izstādē Aucē.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
