Stallis bez Cauņas jeb diena ar “CSKA” 0
Viena no Maskavas galvenajām sporta komandām ir futbola klubs “CSKA”, kuru kopš 2011. gada pārstāv Latvijas izlases pussargs Aleksandrs Cauņa. 28 gadus vecais daugavpilietis turpina mocīties ar savainojumiem, taču komanda cer, ka viņš spēs pārvarēt grūtos laikus un būs liels palīgs nākotnē.
“Omon” pavadībā
Esot Maskavā nolēmu izmantot iespēju un apmeklēt “CSKA” spēli pret Groznijas “Terek”. Protams, cerībā ieraudzīt Aleksandru Cauņu, taču tām nebija lemts piepildīties. Traumas dēļ viņš nav spēlējis kopš 9. aprīļa. Kā saka kāds kluba darbinieks – Cauņa visu laiku ir traumēts. Pēdējie gadi diemžēl bijuši ļoti neveiksmīgi. Iepriekšējās divās sezonās Krievijas čempionātā kopā nospēlēts mazāk par simts minūtēm, bet šosezon nav savāktas 300… Ziemā viņš jau bija atguvies un tomēr – atkal savainojums. Bēdīgā tendence gan netraucēja klubam novembrī iedot Aleksandram jaunu līgumu līdz 2019. gadam, ko viņš, protams, pieņēma. Starp citu, pēdējā laikā galvenais treneris Leonīds Sluckis viņu izmantoja neierastajā kreisā aizsarga pozīcijā, uzsverot lietderīgumu jebkurā pozīcijā.
Lai arī ar Aleksandru neizdevās parunāt, diena stallī (viena no “CSKA” iesaukām ir zirgi) bija interesanta. Komanda mājas spēles aizvada 2008. gadā atklātajā “Himki” arēnā, kurā ir vietas nepilniem 19 tūkstošiem skatītāju. Dabīgais zālājs, futbola stadions bez vieglatlētikas skrejceļa. Preses centrā uz sienas vienā teikumā uzrakstīti dažādu slavenu futbola cilvēku iespaidi par stadionu. Vietējās zvaigznes slavē un cildina. Pasmaidu par slavenā portugāļu trenera Žozē Mourinju citātu: “Simpātisks stadions”. Īsi un kodolīgi.
Tas ir ērts un kompakts, ietilpība – “CSKA” vajadzībām pilnīgi pietiekama, spriežot pēc spēļu apmeklētības. Pat uz Čempionu līgas spēlēm šosezon stadions nebija izpārdots. Šogad pilnas tribīnes bija tikai principiālajā galvaspilsētas derbijā pret “Spartak”, bet lielākoties nāk mazāk par desmit tūkstošiem līdzjutēju. Tikmēr “Spartak” spēles pulcē ap 20 tūkstošiem, lai gan rezultāti krietni pieticīgāki un uz medaļām komanda nepretendē.
No Maskavas centra Himkos var nokļūt 25 minūšu laikā ar vilcienu. Stacijā pie izejas stāv norāde – “CSKA” faniem uz stadionu jāiet pa vienu pusi, “Terek” – pa citu. Lai nebūtu saķeršanās. Pēc mača Čečenijas komandas līdzjutēju grupu, ap cilvēkiem 30, “Omon” un policijas darbinieki pavada ne tikai līdz stacijai, bet arī sēžas vilcienā un brauc līdz galapunktam Maskavā.
Cīņa par zeltu
Spēle aizritēja ar izteiktu mājinieku pārsvaru, pirmajās 20 minūtēs varēja būt jau trīs, četri vārti. Gūt gan izdevās tikai vienus, un spēles temps kļuva krietni lēnāks. Vēlāk “CSKA” galvenais treneris Leonīds Sluckis – jau 45 gadu vecumā var teikt, ka izcils speciālists, cilvēks ar lielisku humora izjūtu – stāsta, ka neviena komanda pasaulē nevar vienā tempā aizvadīt visu spēli. Galvenais ir uzvara un atgūtās līderpozīcijas kopvērtējumā – trīs kārtas pirms čempionāta beigām zirgu pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem “Rostov” ir divi punkti.
Cauņa ir tuvu trešajam Krievijas čempionu titulam, bet es vaicāju Sluckim, kā viņš redz Latvijas futbolista vietu komandā. “Ceram, ka viņš spēs pārvarēt grūto karjeras posmu. Kad bija vesels, tad spēlēja, treniņnometnē tika iespēlēts sastāvā. Meistarības līmenis nerada šaubas, jautājums ir tikai par veselību,” uzsver Sluckis. “Kopējā grupā viņš sāks trenēties pēc spēles Ufā (11. maijā) un tad būs atlikuši vien divi mači, līdz ar to grūti pateikt, vai šosezon vēl spēlēs. Skatīsimies, cik ātri atgūs formu. Pēdējā laikā viņu izmantoju aizsardzībā, jo citās pozīcijās konkurence ir lielāka un tur viņam ir vieglāk to izturēt. Labi tika galā. Aleksandrs ir ļoti universāls – bez bailēm var ielikt gandrīz jebkurā pozīcijā.”
