Nobriedusī mīlestība: Ļubova Belozerska (1895–1987) 2
Ar Ļubovu Mihails iepazinās 1924. gada janvārī svētkos, ko par godu rakstniekam Aleksejam Tolstojam bija sarīkojusi izdevuma Nakanuņe redakcija. Tajā laikā Bulgakovs jau bija sajutis, ko nozīmē – būt rakstniekam, un aktīvi meklēja savu mūzu, kas spētu viņu iedvesmot un novirzīt viņa radošo pacēlumu vajadzīgajā gultnē un kas spētu vēsu prātu novērtēt manuskriptus, vajadzības gadījumā dot arī kādu padomu. Tatjanai diemžēl nepiemita tāds talants, turklāt arī neviens cits saistībā ar literatūru – viņa bija vienkārši labs cilvēks, taču ar to vien Mihailam vairs nepietika.
Ļubova, gluži otrādi, jau sen apgrozījās literātu aprindās. Viņas aktuālais vīrs Parīzē izdeva pats savu laikrakstu Svobodnije misļi (“Brīvās domas”), bet tad, kad viņi abi bija pārcēlušies uz Berlīni, kopā sāka izdot propadomisko laikrakstu Nakanuņe, kur periodiski jau bija sākts publicēt Mihaila aprakstus un feļetonus.
Tajā laikā, kad Ļubova personiski iepazinās ar Mihailu, viņa jau bija šķiršanās procesā ar savu otro vīru, lai gan joprojām turpināja aktīvi piedalīties Kijevas literārajā dzīvē, uz kurieni ar vīru bija pārcēlusies pēc Berlīnes. Šī satikšanās tik ļoti iespaidoja Mihailu, ka viņš acumirklī izlēma šķirties no Tatjanas.
Mihaila un Ļubovas attiecības atgādināja tieši radošu savienību. Viņa palīdzēja Bulgakovam ar sižeta līnijām, bija viņa pirmais klausītājs un lasītājs. Viņi apprecējās pēc dažiem gadiem – 1925. gada 30. aprīlī. Viņu kopdzīve ilga tikai četrus gadus. Mihails veltījis Ļubovai garstāstu “Suņa sirds” un lugu “Svētuļu jūgs”.
1929. gada 28. februārī liktenis bija sagatavojis Mihailam satikšanos ar Ļubovas jauno draudzeni – to, par kuru vēlāk Mihails teiks: “Mīlējis esmu tikai vienu sievieti, Jeļenu Nīrenbergu…”
