“Sātana evanģēlijs”: “Meistars un Margarita” 2
Leģendārajā vēstulē Staļinam ir arī šādas Mihaila rakstītas rindas: “…Nav tāda rakstnieka, kurš apklustu. Ja viņš apklust, tātad nav bijis īsts…” Tāpēc īstais Mihails nešaubīgi turpināja darbu. Un par Bulgakova radošās darbības virsotni pamatoti uzskata viņa ģeniālo romānu “Meistars un Margarita”, kas pēc viņa nāves atnesa autoram pasaules slavu.
Sākotnēji romāns bija iecerēts kā apokrifisks “sātana evaņģēlijs”, turklāt pirmajos teksta variantos nebija arī nekādu galveno varoņu. Gadu gaitā sākotnējā ideja pakāpeniski kļuva sarežģītāka, pārveidojās, iesūca sevī paša rakstnieka likteni. Romānā ienāca sieviete, proti, par viņa trešo sievu kļuvusī Jeļena Šilovska. Vientuļais rakstnieks (Meistars) un viņa uzticamā draudzene (Margarita) romānā kļūs ne mazāk svarīgi par sākotnēji iecerētajiem tikai cilvēces vēstures nozīmīgo notikumu centrālajiem personāžiem.
Stāsts par sātana ierašanos 30. gadu Maskavā atgādina seno jūdu galvās izauklētā Jēzus atnākšanu, kas notikusi pirms divām tūkstošgadēm. Tieši tāpat kā toreiz senie jūdi neatpazina savu iesūtīto dievu, maskavieši tagad neuzzina par sātanu, lai gan Volands savas vispārzināmās pazīmes absolūti neslēpj. Turklāt ar Volandu, atšķirībā no aprobežotā, neizglītotā pūļa, kam parādījās Jēzus, satiekas šķietami izglītoti varoņi: literāts, antireliģiska žurnāla redaktors Berliozs, poēmas par Jēzu autors dzejnieks Ivans Bezrodnijs un citi.
Notikumi risinās daudzu cilvēku acu priekšā, taču vienalga paliek nesaprasti. Un tikai Meistaram viņa radītajā romānā ir dots atjaunot vēstures plūduma nojēgu un vienotību. Pateicoties radošajam talantam, Meistars it kā uzmin vēstures patiesību. Volanda ietiekšanās vēsturiskajā realitātē tādējādi apstiprina arī Meistara aprakstītās tagadnes īstenumu. Romānu var pilnā mērā nodēvēt par padomju dzīves enciklopēdiju. Jaunās Krievijas sadzīve un tikumi, cilvēku tipi un viņu raksturīgā rīcība, apģērbs, ēdiens, komunikācijas un nodarbošanās veidi – tas viss lasītāja priekšā izvērsts skaudrā ironijā un vienlaikus caururbjošā lirismā, ko fiziskajā darbības laikā aptver tikai dažu maija dienu panorāma.
Faktiski darbība romānā “Meistars un Margarita” izvēršas dažādos laikos: 30. gadu Maskavā, kur uzrodas sātans, lai sarīkotu tradicionālo pavasara pilnmēness balli, un senajā jūdu zemes pilsētā Jerušalimā, kurā notiek romiešu prokuratora Pilāta īstenotā “klaiņājošā filosofa” Ješuas tiesāšana. Abus sižetus sasaista laikmetīgais romāna par Pilātu autors Meistars.
Laikā, kad PSRS vispārējais valstiskais viedoklis par notiekošo bija izsludināts par “vienīgo pareizo”, Bulgakovs pauda izteikti subjektīvu viedokli par pasaules vēstures notikumiem, pretnostatot “rakstnieku kolektīva” locekļus vientuļam rakstniekam. Romānā izpaužas Bulgakovam raksturīgā dziļā interese par ticības jautājumiem – reliģisko vai ateistisko pasaules redzējumu. Nācis no garīdznieka, taču ne gluži svētuļa, bet gan “zinātnieka” jeb klerikāļa, ģimenes, Mihails ļoti nopietni pārdomā attiecības ar reliģiju, kas 30. gados publiskai apspriešanai PSRS bija absolūti aizliegta tēma. Romānā Mihails priekšplānā izvirza 20. gadsimta traģisku radošu personību, uzsverot cilvēka patstāvību un personības vēsturisko atbildību.
