Staķis un Ķirsis iztur “apšaudi”. Kādi ir ierosinājumi turpmākai Rīgas ielu uzturēšanai? 27
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
To, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par/Progresīvie”) un vicemērs Vilnis Ķirsis (JV”) piektdien Rīgas domes sēdē neuzticības balsojumā amatus saglabās, apzinājās arī opozīcija, kas pēc “Saskaņas” iniciatīvas savāca vienas trešās daļas deputātu parakstus, lai ierosinātu ārkārtas sēdes sasaukšanu.
Lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam bija parakstījusi arī Latvijas Krievu savienība, taču jau iepriekš brīdināja, ka par abu amatpersonu demisiju nebalsos. Opozīcija vēlējusies pievērst uzmanību katastrofālajai situācijai Rīgas ielās pēc tam, kad galvaspilsētu bija piemeklējusi ilgstoša snigšana ar tai sekojošo atkusni un atkalu.
Rīgas mērs M. Staķis, deputāti Mārtiņš Kossovičs (“Par/Progresīvie”), Olafs Pulks (“JV”) un Jurģis Klotiņš (NA/LRA) piektdien domes sēdē ar izpratni pieņēma opozīcijas interesi saņemt skaidrojumu par minēto situāciju. Par to viņus “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī Latvijas Krievu savienības deputāti uzslavēja.
Savukārt priekšsēža vietnieks Vilnis Ķirsis (“JV”) bija izvēlējies citu taktiku – novelt vainu uz iepriekšējiem Rīgas saimniekiem, eksaminējot “Saskaņas” frakcijas vadītāju Konstantīnu Čekušinu, kurš patiešām nezināja atbildes uz jautājumiem, kad un ar kuru amatpersonu akceptu ir slēgti līgumi ar ielu uzturētājiem, jo viņš domē ir ievēlēts pirmo reizi.
“Jūs turpināt meklēt atbildes pagātnē tā vietā, lai skaidrotu esošo situāciju. Varat turpināt šo cirku, bet bez manis,” sacīja K. Čekušins. No V. Ķirša teiktā varēja noprast, ka runa ir par 2019. gada otro pusi, kad domē vairākkārt mainījās vadība. Anna Vladova (“Saskaņa”), kura strādāja arī iepriekš domē, uzskata, ka toreiz bija izpilddirekcijas, kas palīdzēja tikt galā ar šādām situācijām, bet tagad tiek veidotas jaunas institūcijas, kurām vēl nav izveidota sistēma.
Tiesa, ne visiem bija pa prātam, ka M. Staķis sniega izvešanai iztērēto summu salīdzināja ar ieguldījumiem jaunu bērnudārzu būvniecībā. Vienas pirmsskolas izglītības iestādes celtniecībai nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro, bet, lai izvestu sniegu pēc īpaši stipras snigšanas, kad ir spēkā sarkanais brīdinājums, tie ir 500 000 eiro.
“Tad ir jautājums, cik kravas jāizved, bet cik daudz sniegam jāļauj nokust,” vaicāja M. Staķis, informējot, ka ir izvestas 3000 kravas sniega. Viņš atgādināja par namu apsaimniekotāju pienākumu rūpēties par savu teritoriju. Uzrunājot opozīciju, M. Staķis teica: “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”! Es vienmēr esmu par profesionālu sarunu. Manas durvis vienmēr ir atvērtas.”
Tas, ka mērs neminēja Latvijas Krievu savienību, nepalika nepamanīts. Vairāki domnieki steidza apsveikt koalīciju ar tās “jauno biedru”. LKS frakcijas vadītājs Miroslavs Mitrofanovs sacīja: “Jokojot gribu teikt, ja pēc katra sniegputeņa mēs šausim nost amatpersonas, tad drīz vien var izbeigties patronas.”
Debatēs izskanēja vairāki ierosinājumi. Jurģis Klotiņš (NA) pieļāva, ka laikā, kad ir sasalstošs lietus, varbūt var izmantot lielāku sāls daudzumu ielu kaisīšanai. Viņam arī bija informācija, ka Rīgā ir vakantas ap 200 sētnieku amata vietas.
M. Kossovičs atzina, ka visā Rīgā uzreiz nav iespējams uzlabot situāciju, tāpēc prioritāri vajadzētu rūpēties par teritoriju pie skolām un medicīnas iestādēm. Jau iepriekš to bija uzsvēris arī “GKR” frakcijas vadītājs Juris Radzevičs, kurš rosināja lauzt iepriekš noslēgtos līgumus, ja to nosacījumi nenodrošina ielu uzturēšanu.
O. Pulks informēja, ka drīzumā dome varētu veikt izmaiņas saistošajos noteikumos, lai labāk organizētu šo darbu. J. Radzevičs aicināja M. Staķi pārņemt no V. Ķirša savā pārraudzībā šos jautājumus, jo Rīgas mēra runā esot jūtams, ka “cilvēks domā par pilsētu un ar cieņu izturas pret citiem deputātiem”.
