Staķis: “Saskaitot visu dalībvalstu militāros budžetus kopā, esam otrie lielākie pēc Amerikas. Bet vai mēs esam spēcīgāki pret Krieviju vai Ķīnu?” 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis analizēja Eiropas Savienības (ES) spējas nodrošināt savu aizsardzību, īpaši, ja rastos nepieciešamība reaģēt uz militāru konfliktu, piemēram, ar Krieviju. Staķis akcentēja, ka, lai Eiropa būtu gatava potenciāliem militāriem izaicinājumiem, ir steidzami jāstiprina militāro resursu ražošana un jāuzlabo starpvalstu koordinācija.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kuru izcēla Staķis, ir militārās ražošanas paplašināšanas nepieciešamība. “Mēs šobrīd jau nespējam pietiekami atbalstīt Ukrainu, kur nu vēl gadījumā, ja mums pašiem būtu jātiek galā ar lielāku militāru konfliktu,” skaidroja Staķis. Viņš uzsvēra, ka Eiropas valstīm ir jāvienojas par konkrētiem pasūtījumu apjomiem, lai veidotu pietiekamu militāro materiālu krājumus un nodrošinātu stratēģisku drošību visā kontinentā.
Staķis arī piebilda, ka ražošanu varētu veicināt, piesaistot Eiropas fondu atbalstu un nodrošinot resursus, kas ļautu vienlaikus sagatavoties gan Eiropas iekšējai, gan ārējai aizsardzībai. “Eiropai ir jāspēj koordinēti un vienoti ražot kara materiālus un tehnoloģijas. Ja mēs to nespējam, mēs kļūstam neaizsargāti,” uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts.
Raidījuma vadītājs Ansis Bogustovs piebilst, ka ES koordinācijas mehānismi aizsardzības jomā joprojām ir vāji un nesakārtoti, kas īpaši izpaudās pandēmijas laikā, kad Eiropas valstis strauji noslēdzās savās robežās, cenšoties aizsargāt savas intereses.
“Ja sākas reāls militārs konflikts, piemēram, ar Krieviju, kā mēs varam būt droši, ka citas valstis nesāks atkal skatīties tikai savā pagalmā, liekot pierobežas valstīm iztikt ar to, kas ir,”
viņš vaicāja. Šī nepietiekamā sadarbība un savstarpējā uzticība ir viens no galvenajiem trūkumiem Eiropas kopējā aizsardzībā.
Staķis pauda, ka viens no risinājumiem ir ES dalībvalstu aizsardzības ministru apsēdināšana pie viena galda un vienošanās par militārās standartizācijas sistēmu. “Lielākais militārais zooparks pasaulē ir Ukrainā. Un mēs, saskaitot visu dalībvalstu militāros budžetus kopā, esam otrie lielākie pēc Amerikas. Bet vai mēs esam spēcīgāki pret Krieviju vai Ķīnu? Visticamāk, ka nē,” norādīja Staķis, aicinot uz kopīgiem iepirkumiem un vienotām militārajām specifikācijām.
Staķis uzsvēra, ka Eiropas standartizācijas un koordinācijas trūkums ir viens no būtiskākajiem draudiem, ar ko saskaras Eiropas aizsardzības sistēma. Viņš minēja, ka PESKO mehānisms, kas tika izveidots, lai veicinātu Eiropas aizsardzības sadarbību, netiek pietiekami efektīvi izmantots. “Tajā brīdī, kad valstīm ir jāvienojas par kopīgiem iepirkumiem, PESKO vienkārši nestrādā,” skaidroja Staķis.
Viņš arī piebilda, ka Eiropas Savienībai nepieciešams aizsardzības komisārs, kurš spētu efektīvi koordinēt dalībvalstu aizsardzības resursus un ražošanu. “Mums ir nepieciešams līderis, kurš būtu pietiekami spēcīgs, lai apvienotu visus aizsardzības ministrus kopējai sadarbībai,” teica Staķis, piebilstot, ka tas palīdzētu Eiropai nostiprināt savu aizsardzības pozīciju ilgtermiņā.
