Pastāv riski konkursā uz vienu no ietekmīgākajiem amatiem Rīgas domē 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldības izpilddirektora amats ir viens no ietekmīgākajiem domē. Tikpat svarīgi ir, lai šajā postenī būtu persona, kurai domes priekšsēdētājs varētu uzticēties un ar kuru profesionāli saprasties.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Atīstībai/Par”) nedēļas sākumā vienojās ar izpilddirektora pienākuma izpildītāju Ivetu Zalpēteri par darba attiecību pārtraukšanu, negaidot jaunā izpilddirektora izraudzīšanos konkursā.
Tas liek domāt, ka mērs pagaidu administrācijas ieceltajai I. Zalpēterei, kas bija saistīta ar partiju “Latvijas attīstībai”, iespējams, nav varējis pilnībā uzticēties, vienlaikus demonstrējot, ka viņš nepakļausies ietekmei, neoficiāli atzina vairāki koalīcijas pārstāvji.
Varbūtējai domes lēmumu ietekmēšanai no malas pastiprināta uzmanība pievērsta pēc Rīgas domnieka Māra Mičerevska aiziešanas no “Latvijas attīstībai” un viņa paziņojumiem.
Otrdien Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē M. Mičerevskis atklāja, ka esot pamanījis aizdomīgas darbības arī izpilddirektora kandidātu atlases konkursā, kas viņu pamudinājušas publiskot informāciju par “Latvijas attīstībai” ziedojumiem.
Pārliecināti par godīgu konkursu
Uz vakanto izpilddirektora amatu ir izsludināts konkurss, pieteikumi tiek gaidīti līdz 11. decembrim. Izpilddirektora postenis ir viens no ietekmīgākajiem amatiem domē, jo kopš šā gada sākuma šīs personas pārraudzībā ir arī pašvaldības kapitālsabiedrības.
No februāra beigām līdz jaunās domes sanākšanai 2. oktobrī vara Rīgā piederēja pagaidu administrācijai un I. Zalpēterei. Šajā laikā pašvaldībā notika arī personāliju pārmaiņas.
Kā var noprast no neoficiālās informācijas, amatus esot ieguvuši arī “Latvijas attīstībai” valdes locekļa Edgara Jaunupa ieteikti cilvēki. E. Jaunups “Latvijas Avīzei” to noliedza. Jau koalīcijas veidošanas laikā “Jaunās Vienotības” pārstāvji sacīja, ka I. Zalpētere nevar turpināt šo darbu. Toreiz M. Staķis nesteidzās rīkoties.
Pirms dažām dienām intervijā “Dienā” vicemērs Vilnis Ķirsis (“JV”) vēlreiz atkārtoja: “Neslēpšu, ka esmu saņēmis no domes aparāta signālus par to, ka brīdī, kad šeit bija pagaidu administrācija, tādi kadri kā Jaunups nāca un atklāti veica pārrunas par kaut kādiem jautājumiem, tajā skaitā personālijām.”
Tagad V. Ķirsis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Neslēpšu savu gandarījumu. Man ir laba sajūta, jo ir visi priekšnosacījumi, lai atrastu labu izpilddirektoru.”
Rīgas mērs M. Staķis “Latvijas Avīzei” apgalvoja: “Esmu izdarījis visu iespējamo, lai nevarētu ietekmēt izpilddirektora izraudzīšanās konkursu. Ir prestiža atlases komisija, kurā ar padomdevēja tiesībām ir arī “Providus” pētnieks Valts Kalniņš.”
Citu partiju pārstāvji viņam ir noticējuši.
“Mārtiņš Staķis ir godavīrs. Cik mums ir iznācis strādāt kopā, es te neredzu falšas notis,” sacīja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Viņa ieskatā, pēc M. Mičerevska paziņojumiem nodrošināt godīgu un atklātu konkursu jau būs daudz vieglāk.
Slēptie riski pastāv
Tomēr arī vairāki koalīcijas pārstāvji piesardzīgi atzina, ka tikai laiks rādīs, vai pārmaiņu koalīcijai patiešām izdosies veikt pārmaiņas, jo daudziem jaunajiem deputātiem nav ne politiskās, ne pašvaldību darba pieredzes.
Tas nozīmē, ka slēpti var notikt lietas, ko viņi nemaz nepamana, piemēram, ar ko saistīts kāda projektu konkursa uzvarētājs. Jaunos domniekus domes institūcijās sagaidīja iepriekšējās varas un arī pagaidu administrācijas laikā izraudzīti cilvēki.
Pagaidu administrāciju vadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš vienlaikus strādāja un ir joprojām bijušā ministra Jura Pūces vadītajā ministrijā.
Jāatgādina, ka VARAM ieceltais pārstāvis Rīgas brīvostā ir Rīgas domnieks un viens no E. Jaunupa politiskajiem domubiedriem Viesturs Zeps (“LA”). Viņš ir arī Rīgas ostas valdes priekšsēdētājs, kas arī ir ietekmīgs amats. Rīgas domes deleģēto pārstāvju ostas valdē vairs nav.
Vēl jāpiemin, ka “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” vēlēšanu kampaņas grupas vadītājs jeb galvenais koordinators bija E. Jaunups, kas kampaņā ieguldīja savu laiku un darbu, kā arī tai piesaistīja finansējumu. Ar to varētu skaidrot arī viņa iespējamo interesi par notiekošo domē.
“Progresīvo” pārstāvis M. Kossovičs atzina, ka ir jau neformāli runājis ar Ivaru Ijabu, kurš pilda “LA” priekšsēža pienākumus pēc J. Pūces atkāpšanās, norādot, ka būs grūti sadarboties ar tādu partiju, kurai bijuši negodīgi finansiāli darījumi.
Viņaprāt, “LA” neesot pat jāgaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktās pārbaudes rezultāti, jo to var noskaidrot arī partijas iekšienē. M. Kossovičs arī uzsvēra, ka “Progresīvie” nav atkarīgi no E. Jaunupa, jo kampaņā ieguldījuši savu finansējumu.
E. Jaunups apstiprināja, ka “Progresīvie” piedalījās kampaņā ar savu finansējumu, kā arī veica savas priekšvēlēšanu aktivitātes ārpus kopīgajiem pasākumiem. “Cilvēciski varu saprast, ka šī skandāla apstākļos “Progresīvie” cenšas norobežoties,” sacīja E. Jaunups.
Uz jautājumiem par savu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Rīgas pašvaldībā, viņš atbildēja, ka tā esot pārspīlēta.
“Es izsaku priekšlikumus partijas valdes sēdē, un bieži manas idejas uzvar, bet tas nav dominējoši,” teica E. Jaunups.
Viņš esot pietiekami pieredzējis, lai saprastu, ka katrai partijai var gadīties zaudējumi, bet viņam esot sajūta, ka no šī notikuma partija iziešot vēl spēcīgāka.
“Mēs esam kaujinieciski noskaņoti pozitīvā nozīmē,” piebilda E. Jaunups.