Iedzīvotājus uztrauc nesakārtotie un automašīnām piepildītie iekšpagalmi, kā arī veloceliņi Rīgas centrā 29
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iekšpagalmu un ielu remonti, bezmaksas autostāvvietu izbūve bija divi galvenie, bet ne vienīgie jautājumi, par kuriem interesējās Imantas iedzīvotāji, pirmdienas vakarā Imantas vidusskolas sporta centrā tiekoties ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (“AP”).
Apkaimju iedzīvotāji nav mierā arī ar pieaugošo veloceliņu skaitu, kas ierobežojot iespējas Rīgas centrā pārvietoties ar personisko auto.
Taču te M. Staķis, pats būdams velobraucējs un centra iedzīvotājs, ir nepiekāpīgs: “Velosipēds arī ir satiksmes līdzeklis. Neesmu pret pārvietošanos ar automašīnām, bet vēlos, lai tās brauc lēnāk, lai sabiedriskajam transportam nav jāstāv sastrēgumos.”
Diskusiju ciklu “Apkaimju sarunas ar Rīgas mēru” var uztvert arī kā vienu no pasākumiem, ar kuru Rīgas domes vadība atskaitās vēlētājiem par pirmo domē aizvadīto gadu. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notika pērn 29. augustā, bet jaunā dome uz pirmo sēdi sanāca 2. oktobrī.
Ar tikšanos Ziedoņdārzā 17. augustā Rīgas mērs M. Staķis sāka Rīgas pilsētas mikrorajonu apmeklējumu, tiekoties ar to iedzīvotājiem. M. Staķis jau pabijis arī Daugavgrīvā un Juglā, līdz 2. septembrim plāno apmeklēt arī Iļģuciemu, Purvciemu, Ziepniekkalnu, Ķengaragu un Sarkandaugavu.
Pasākumi tiek organizēti speciāli šim mērķim izgatavotās nojumēs ar skatuvi un sēdvietām. Līdzās izvietoti pieci galdiņi, pie kuriem sev interesējošos jautājumus var uzdot arī Rīgas domes departamentu un citu institūciju pārstāvjiem.
Teritorijā var ieiet tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem, bet tie, kuriem tādu nav, var notiekošo labi dzirdēt arī ārpusē, jo tikšanās laikā tiek izmantoti mikrofoni, bet jautājumus ārpusē stāvošie var uzdot rakstiski. Tos nolasa pasākuma moderators.
Jautājumus mēram iepriekš var iesūtīt arī rakstiski, jo domes mājaslapā “riga.lv” ir pieejama aptaujas anketa. Turpat arī visas tikšanās var vērot tiešraidē.
Velosipēds arī ir transporta līdzeklis
Uz tikšanos Imantā bija ieradies diezgan liels interesentu skaits, jo vismaz sākumā visas sēdvietas bija aizņemtas, vairāki desmiti cilvēku notiekošo vēroja, arī stāvot kājās. Taču starp tiem varēja ieraudzīt arī Rīgas domes deputātus un darbiniekus.
Viena no pamanāmākajām pārmaiņām Imantā ir bezmaksas autostāvvietu izbūve Kurzemes prospektā.
Viss liecina, ka stāvvietas ir pabeigtas, bet tās joprojām nevar izmantot, par ko bija viens no jautājumiem. M. Staķis atbildēja, ka sarežģīto būvniecības noteikumu dēļ ieilgst autostāvvietu nodošana ekspluatācijā.
Kopā Rīgā bija plānots izbūvēt vairāk nekā 500 šādas stāvvietas. Kamēr tās nevar izmantot, iedzīvotāji mašīnas liek iekšpagalmos vai kādā citā brīvā vietā, kur ne vienmēr tas ir atļauts. Tad ierodas pašvaldības policija un izraksta soda kvīti.
Klātesošais Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieks Kaspars Ķikuts paskaidroja, ka pēc savas iniciatīvas policija nemeklē neatļautā vietā novietotos spēkratus, bet reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām, ja ir saņemti signāli, ka šie auto citiem cilvēkiem traucē.
Tie Imantas iedzīvotāji, kas ar savu auto dodas uz pilsētas centru, nav mierā, ka mašīnas vairs centrā nav kur novietot un ir grūtāk pārvietoties, jo visur sabūvēti veloceliņi. Uz to M. Staķis atbildēja: “Man patīk veloceliņi. Arī no Imantas uz Daugavgrīvu būs veloceliņš. Ja elektroskūteri skrien virsū gājējiem, tad vienīgais variants ir iedot katram savu vietu.”
Rīgas mērs teica, ka nākamgad plānots izbūvēt 64 kilometrus veloceliņu, kas savienos Rīgu ar Pierīgu – no tiem 44 kilometri būs Pierīgas teritorijā.
Pašvaldība arī plāno ieviest jaunu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, kas būs apvienota ar dzelzceļa biļeti. Par tagadējiem e-taloniem, tāpat kā par “Rīdzinieka karti”, M. Staķis “neko labu nedomā”, taču karti likvidēt neiesaka, bet aicina padomāt, kā to efektīvāk izmantot.
Iekšpagalmu sakārtošana bija vēl viens jautājums, kas interesēja vairākus iedzīvotājus. M. Staķis skaidroja, ka pašvaldība varēja sakārtot tikai tos pievedceļus dzīvojamajām mājām, kas ir pašvaldības īpašumā.
Taču ir mājas, kas pieder iedzīvotājiem, bet zeme – privātīpašniekam. Un vēl esot mājas, kur gan ēka, gan zeme pieder iedzīvotājiem, un tad ir vajadzīga vairāk nekā puse tajā mītošo piekrišana apkārtnes sakārtošanai. Viņš aicināja veidot māju biedrības, lai būtu vieglāk vienoties.
M. Staķis arī atzina, ka iekšpagalmu remontiem bija šogad paredzēti divi miljoni eiro, bet nesakārtotās dokumentācijas dēļ nevarēja šo summu iztērēt.
Ušakovs netikās ar tādu vērienu
Savulaik tikšanās ar iedzīvotājiem rīkoja arī bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”). Pamanāmākās bija tikšanās iekšpagalmos pirms Saeimas vēlēšanām, kurās N. Ušakovs vairākkārt bija izmantots kā partijas seja kampaņā.
Atmiņā palicis, ka tās tikšanās nebija tik vērienīgas, bet reizumis bija ļoti plaši apmeklētas.
N. Ušakovam nebija sarunas moderatora, jo viņš pats labi tika ar šiem pienākumiem galā. Viņam nebija arī tiešraides pašvaldības mājaslapā.
Rīgas domes opozīcijas deputāts, bijušais Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”) atceras N. Ušakova došanos pie rīdziniekiem un arī tagad apmeklē M. Staķa rīkotās tikšanās.
“Atšķirība ir,” “Latvijas Avīzei” atzina J. Radzevičs. Par pasākuma organizatorisko pusi tagadējo Rīgas mēru patiešām varot uzteikt. Tādā ziņa N. Ušakova tikšanās pagalmos nebija tik pārdomāti organizētas, bet “viņam to arī nevajadzēja, viņš bija populārs mērs ar vilkmi – pie viņa cilvēki nāca izsūdzēt bēdas, viņš uz visiem jautājumiem zināja atbildes”.
J. Radzevičs pēc tikšanās Daugavgrīvā to nevarētu teikt par M. Staķi, jo sarunā bija uzdoti jautājumi, uz kuriem cilvēki tā arī īsti neesot saņēmuši atbildes.
Piemēram, iedzīvotājus uztrauc trokšņi Vakarbuļļu apkaimē, kas traucē naktsmieru. Tos rada “Rīgas ūdens” attīrīšanas iekārtas, Nacionālie bruņotie spēki savā teritorijā, kā arī lidmašīnas.
Nenotikušos iekšpagalmu remontus J. Radzevičs uztver kā Rīgas domes struktūru neveiksmīgās reorganizācijas sekas, jo, kad bija izpilddirekcijas, kas tagad ir likvidētas, šo darbu varēja izdarīt.
To pašu varot teikt par autostāvvietu nodošanu ekspluatācijā. Ja darbu pasūtītājs ir Rīgas dome, tad, viņaprāt, te nevajadzētu būt problēmām.
Savulaik būvvalde bija Rīgas mēra tiešā pārraudzībā, bet pēc reorganizācijas tā ir nodota Pilsētas attīstības departamentam, kas arī rada grūtības, uzskata J. Radzevičs. Taču kopumā viņam tikšanās šķiet interesantas, tikai – neko jaunu tajās neesot uzzinājis.
