Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no “Latvijas krājbankas” bijušās valdes 3
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.
Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.
Kasācijas sūdzības bija iesnieguši “Latvijas Krājbankas” valdes locekļi un viņu pārstāvji.
Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.
Senāta pārstāve norādīja, ka kasācijas sūdzības iesniedzēji bija saistījuši argumentus par Komerclikuma 169.panta nepareizu piemērošanu un iztulkošanu ar to, ka apgabaltiesa, viņu ieskatā, bija nepareizi interpretējusi jēdzienu “krietns un rūpīgs saimnieks”.
Tāpat iesniedzēji uzskatīja, ka tiesa bez ievērības bija atstājusi ekonomiskās krīzes aspektu, kā arī to, ka likvidējamās sabiedrības bijušie valdes locekļi, izsniedzot aizdevumus, paļāvās uz atbildīgo speciālistu sniegto informāciju, darījumus neslēdza savā labā, bet labā ticībā, kas noveda pie “biznesa neveiksmes”, un tādēļ atbildība minētās normas izpratnē neiestājas.
Taču senatoru kolēģija atzina, ka šādi kasācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumi ir pretrunā pārsūdzētā sprieduma argumentācijai, faktiskajiem apstākļiem un judikatūras atziņām.
Zvejniece skaidroja, ka Senāta spriedumos par valdes locekļu atbildību iepriekš ir atzīts, ka situācijā, kad valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei, un lietā ir pierādīts, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, konstatēta cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību.
Attiecīgi spriedumā skaidrots, ka valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības, vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, bet, ja to pierādīt nespēj, viņa vaina ir prezumējama.
Ja valdes loceklis, izpildot viņam uzticētos sabiedrības vadīšanas uzdevumus, rīkojies pretēji normatīvo aktu prasībām, tad nav pamata runāt par šādas darbības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka mērauklai.
Zvejniece skaidroja, ka, atsaucoties uz atziņu no Senāta sprieduma citā lietā, kasācijas sūdzības iesniedzēji nepamatoti centušies sašaurināt tās tvērumu, jo citējuši tikai daļēji, neņemot vērā, ka valdes locekļa kā krietna saimnieka rūpības trūkums saistīts ne tikai ar savā labā slēgtiem darījumiem, bet arī ar rīcību, kas pretēja normatīvo aktu prasībām, kā arī ar rīcību, ar kuru pieļauta tādu darījumu slēgšana, kuru rezultātā paredzami zaudējumi, nevis peļņas gūšana.
Senāta ieskatā, pārējie argumenti kasācijas sūdzībās, tostarp norādes uz Civillikuma nepareizu piemērošanu, apstrīdot prasītājai nodarīto zaudējumu apmēru, kā arī to, ka tiesa spriedumā nav izvērtējusi debašu runā izteiktos atbildētāju apsvērumus, pēc būtības vērsti uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas secinājumi ir balstīti uz vispusīgi noskaidrotiem lietas izspriešanā nozīmīgiem apstākļiem, pierādījumu izvērtējumu to kopumā un konkrētu darbību vai bezdarbības kvalificēšanu par tādām, kas neatbilst saprātīgai komersanta praksei, prasītājas interesēm un līdz ar to krietna un rūpīga saimnieka mērauklai, proti, aizdevuma izsniegšana, palielināšana, restrukturizēšana ar bankas īpašnieku saistītām personām bez aizņēmēju kredītspējas, aizdevumu ņemšanas komerciālā pamatojuma, ar darījumiem saistīto risku pienācīgas izvērtēšanas.
Tāpat šādai mērauklai neatbilst arī aizdevumu izmantošanas tam paredzētajam mērķim kontroles neveikšana, turklāt vienā gadījumā pie saistību neizpildes labprātīgi pārņemot nodrošinājuma priekšmetu jeb jahtu un atbrīvojot parādnieku no saistībām, bet otrā gadījumā – neveicot piespiedu izpildes darbības, uz kurām tiesības deva šķīrējtiesas spriedums par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu un ķīlas jeb hipotēkas līgums.
Senāts uzskatīja, ka apelācijas instances tiesas spriedumā ir sniegta pierādījumu analīze, konstatēto apstākļu juridiskais novērtējums un atbildētāju izvirzīto argumentu izvērtējums tiktāl, ciktāl tas nepieciešams lietas pareizai izspriešanai.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās “Latvijas krājbankas” valdes locekļi – Ivars Priedītis, 13.Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. “TV3” ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.
Bijušais “Latvijas krājbankas” valdes priekšsēdētājs Priedītis savu vainu civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem neatzīst. Viņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuras bankas jebkuru esošo vai bijušo valdes locekli varētu padarīt maksātnespējīgu.
Tikmēr Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar “Latvijas krājbankas” izsniegtajiem kredītiem nodēvējis par politisku vēršanos pret viņu.
Tāpat vēstīts, ka 2011.gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Latvijas krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
“Latvijas krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
