Stājies spēkā notiesājošais spriedums Bērnu slimnīcas kukuļošanas krimināllietā 0
Šonedēļ spēkā stājies notiesājošais spriedums tā dēvētājā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā, ar kuru apsūdzētajiem piespriesti apjomīgi naudas sodi, nosacīta brīvības atņemšana, kā arī piespiedu darbs, aģentūra LETA uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
Ar šo spriedumu apstiprināta vienošanās starp prokuroru un apsūdzētajiem par vainas atzīšanu un sodu.
Prokuratūrā skaidroja, ka pieciem apsūdzētajiem piemērotā mantiskā soda – naudas soda un mantas, tostarp, naudas konfiskācijas, kā arī piedzītās kaitējuma kompensācijas apmērs sasniedz 461 621 eiro, kas gandrīz pieckārt pārsniedz ar krāpšanām nodarīto mantisko zaudējumu. Turklāt konfiscēti divi nekustamie īpašumi un viena automašīna.
Jau vēstīts, ka uzņēmējam Aleksandram Kreiceram tika piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz astoņiem, piespiedu darbs uz 70 stundām, naudas sods 70 minimālo mēnešalgu apmērā – 30 100 eiro, kā arī daļēja mantas konfiskācija – 42 780 lati (60 870 eiro).
Bijušajam Bērnu slimnīcas Iepirkumu komisijas vadītājam Arnim Kramzakam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un trim mēnešiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, naudas sods 75 minimālo mēnešalgu apmērā – 32 250 eiro, kā arī daļēja mantas konfiskācija, proti, no Kramzaka tiks konfiscēts viņa īpašuma esošā automašīna “Volvo” “S80”, kā arī naudas līdzekļi 4000 latu (5691 eiro) apmērā.
SIA “Projektu vadības un attīstības birojs” valdes loceklim Raitim Muižniekam tiesa nolēma piespriest vienu gadu ilgu nosacītu brīvības atņemšanu ar gadu un astoņus mēnešus ilgu pārbaudes laiku, naudas sodu 70 minimālo mēnešalgu apmērā – 30 100 eiro, kā arī viņam tiks konfiscēti 100 000 lati (142 287 eiro) un 11 381 ASV dolāri (10 544 eiro).
Kādreizējam Bērnu slimnīcas saimniecības direktoram Aivaram Lisenko saskaņā ar vienošanos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, naudas sods 30 minimālo mēnešalgu apmērā – 12 900 eiro, kā ar viņam tiks konfiscēti divi nekustamie īpašumi, kas atrodas Aizkrauklē un Skrīveros.
Sergejam Kravcovam tiesa piesprieda naudas sodu 18 minimālo mēnešalgu jeb 7740 eiro apmērā. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektoram Jurim Šmitam piespriests piespiedu darbs uz 100 stundām, kā arī viņam nāksies atmaksāt 1290 eiro, kas klasificēti kā noziedzīgi iegūti līdzekļi. Sergejam Pimenovam nāksies strādāt 80 stundas piespiedu darba, bet Mihailam Kreitsaram – 70 stundas.
Tāpat no vairākiem apsūdzētajiem solidāri piedzīti gan Bērnu slimnīcai radušies zaudējumi, gan procesuālie izdevumi, kuru kopējais apmērs ir 130 497 eiro.
Kramzakam un Lisenko apsūdzības celtas par krāpšanas mēģinājumu, kā arī par kukuļņemšanu. Šmits apsūdzēts par kukuļņemšanu, savukārt Pimenovs un Kreistsars – par kukuļdošanu. Tikmēr Kreicers apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļdošanu. Muižnieks apsūdzēts par krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu, kā arī par kukuļņemšanu. Savukārt Kravcovam apsūdzība celta par krāpšanu.
Komentējot lūgto sodu apmērus, lietas prokurors Māris Leja iepriekš norādīja, ka prokuratūra orientējusies uz to, ka šajā lietā ir daudz arestēto naudas līdzekļu un noziegumi bijuši mantiska rakstura, attiecīgi arī pamatā prasīti naudas sodi un mantas konfiskācija.
Nosacīta brīvības atņemšana prasīta, jo kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kā arī saistībā ar lūgto naudas sodu apmēru.
Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietu pēc būtības tiesa sāka skatīt 2013.gada 5.februārī, kad Leja klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet visi astoņi apsūdzētie norādīja, ka savu vainu prokuratūras inkriminētajās noziedzīgajās darbībās neatzīst.
No apsūdzības izriet, ka tā laika Bērnu slimnīcas valdes loceklis un Iepirkumu komisijas vadītājs Kramzaks pierunājis būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegto pieteikumu izmaksu tāmes, lai tās joprojām būtu atzīstamas par finansiāli izdevīgākajām un uzvarētu konkursā.
Lietā ir vairākas epizodes. Saskaņā ar apsūdzību izkrāptās summas svārstījušās no dažiem simtiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu latu.
Uzņēmumu kontos ieskaitītā nauda pēc tam dažādi dalīta. No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 16 789 eiro caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu, skaidroja prokurors.
Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī Bērnu slimnīcas fonds. Slimnīca pieteikusi 104 424 eiro materiālā un 14 228 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds – 11 183 eiro materiālā kaitējuma kompensāciju.
