Illarions Girss
Illarions Girss
Foto – LETA

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums Girsa lietā 0

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments nolēmis atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā nacionālā naida kurināšanā bija apsūdzēts Illarions Girss, līdz ar to spēkā stājies Girsu attaisnojošais tiesas spriedums, aģentūra LETA noskaidroja AT.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas
Kasācijas sūdzību par attaisnojošu spriedumu bija iesniegusi prokuratūra.

LETA jau vēstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa 15.aprīlī izskatīja lietu, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts kādreiz pastāvējušās organizācijas “Russkaja zarya” līderis Girss. Apelācijas tiesa atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, kurā Girss tika atzīts par nevainīgu un attaisnots.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī pirmās instances tiesa Girsu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja. 2018.gada decembra sākumā Kurzemes rajona tiesa atzina Girsu par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par nacionālā naida izraisīšanu.

Krimināllieta ir saistīta ar 2014.gada novembrī tīmekļa vietnē “illarion.lv” publicēto rakstu.

2014.gadā Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests) norādīja, ka pret Girsu kriminālprocess sākts par internetā ievietotu publikāciju, kurā viņš cita starpā publiski noliedzis Latvijas okupācijas faktu un ierakstījis teikumus, kas, iespējams, norāda uz valsts simbola zaimošanu.

Girss tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 78.panta 2.daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.

Krimināllikums par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Girsa krimināllieta izskatīšanai tiesā nonāca 2016.gada rudenī. Girss vēstulē tiesai iepriekš bija norādījis, ka kopš 2016.gada 3.maija atradās Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ, tāpēc nevarot ierasties tiesā.

Vēlāk Girss informējis tiesu, ka vairs neuzturoties Krievijā un esot devies uz citu valsti. To, kurā valstī viņš pašlaik uzturas, tiesa neizpauda.

Laikrakstam “Kurzemes Vārds” bija izdevies noskaidrot, ka apsūdzētais tiesu e-pasta sarakstē informējis par savas dzīvesvietas adreses maiņu – turpmāk korespodence Girsam jāsūta uz Lielbritāniju, kur viņš praktizējot kā jurists.

Reklāma
Reklāma

Girss bija nu jau vairs nepastāvošās organizācijas “Russkaja zarya” līderis. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, 2017.gada 15.novembrī sākts organizācijas likvidācijas process. Kā organizācijas likvidatore norādīta Jeļena Osipova. Viņa kopā ar Girsu un Jevģeņiju Osipovu bija viena no trim “Russkaya zarya” amatpersonām no 2014. līdz 2017.gadam.

Publicēta: 06.08.2019 13:03

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.