Stājas spēkā kritizētie grozījumi Invaliditātes likumā par atalgojumu asistentiem 1
Ar šo gadu stājas spēkā “Grozījumi Invaliditātes likumā”, kas paredz, ka atalgojums cilvēku ar invaliditāti asistentiem vairs nebūs piesaistīts minimālajai algai, kā arī, ka nepieciešamo līdzekļu summu asistentu atalgojumam noteiks valdība.
13.novembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz no likuma izslēgt normu, ka asistenta pakalpojumu persona var saņemt līdz 40 stundām nedēļā.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka iecere tiek virzīta ar mērķi nodrošināt asistenta pakalpojumu sniegšanu pašvaldībā, augstskolā un koledžā atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem. Likumprojekta autori cita starpā norāda, ka asistenta pakalpojuma saņēmēju skaits ar katru gadu palielinās, līdz ar to arī pieaug valsts budžeta izdevumu apjoms.
Neatkarīgi no tā, ka likumprojektā paredzēts, ka grozījumi Invaliditātes likumā stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, tā pārejas noteikumi paredz visu likumprojektā ietverto grozījumu spēkā stāšanos tikai 2021.gada 1.janvārī.
Labklājības ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā ir nepieciešams laiks, lai izstrādātu jaunu asistenta pakalpojuma nodrošināšanas modeli un jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus, lai no 2021. gada 1. janvāra noteiktu asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā nodrošināšanas nosacījumus, kārtību, asistenta pakalpojuma apjomu un asistenta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamā valsts budžeta apmēru.
Kā ziņots, Saeimas opozīcijas deputāti iepriekš kritizēja piedāvātos grozījumus, uzsverot, ka tie ir ne tikai nepārdomāti, bet arī netaisnīgi pret cilvēkiem ar invaliditāti.
Opozīcijas pārstāvji vairākkārt norādīja, ka šādi grozījumi pasliktinās jau tā grūto personu ar invaliditāti stāvokli.
Savukārt Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” politikas koordinatore Iveta Neimane uzsvēra, ka grozījumi invaliditātes likumā rada bažas par to, ka asistenta algošanai paredzētie līdzekļi, līdzīgi kā konkrēti pabalsti, būs pārāk zemi un gadiem netiks paaugstināti.
Lūgta komentēt Saeimā pieņemtos grozījumus, Neimane norādīja, ka pirms atbilstošo MK noteikumu izstrādāšanas un pieņemšanas, ir grūti spriest par grozījumu konkrēto ietekmi uz cilvēkiem, kuriem šāds pakalpojums ir nepieciešams.
Tomēr viņa norādīja, ka jebkura samaksa, kas tiek noteikta ar MK noteikumiem, ļauj noteikt pilnīgi nepamatotas izmaksas, proti, piešķirtais atalgojums nekādā veidā nav atkarīgs ne no kopējās valsts atalgojuma sistēmas un tās izmaiņām, ne no kopējās finansiālās situācijas valstī.
Vairumam šobrīd tie ir 230 eiro, savukārt personām ar invaliditāti no bērnības – 330 eiro.
Neimane norādīja, ka šī nauda ir paredzēta palīga algošanai, taču tajā nav iekļauti nevieni no Latvijā paredzētajiem nodokļiem, viņa uzsvēra, ka, ja šajā gadījumā tiktu maksāti visi nodokļi, tad palīga alga mēnesī varētu būt vien aptuveni 120 eiro mēnesī. Šāda pieeja, pēc pārstāves domām, rosina veikt maksājumus bez nodokļu nomaksas, kas rezultātā liedz sociālo aizsardzību pakalpojuma sniedzējiem.
