Stājas spēkā jaunais Pašvaldību likums 20
Šodien stājas spēkā jaunais Pašvaldību likums, kuru Saeima pieņēma atkārtoti, ņemot vērā Valsts prezidenta Egila Levita rosinātos uzlabojumus attiecībā uz iedzīvotāju padomēm.
Likums paredz, ka iedzīvotāju padomi no 16 gadu vecuma būs tiesības vēlēt Latvijas pilsoņiem, kā arī citiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri būs reģistrēti Latvijas Fizisko personu reģistrā.
Likumā arī nosaka, kurās jomās, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, padome varēs izskatīt dažādus jautājumus un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai domē.
Tie būs teritorijas labiekārtošanas un sanitāro tīrības jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz apgaismojumu, parkiem, pilsētvides ainavu un citām lietām. Tāpat padomēm būs tiesības darboties kultūras piedāvājuma un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, kā arī attiecībā uz saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā.
Pašvaldībai domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām pašvaldības attiecīgo funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.
”Likums pašvaldības domei piešķirt tiesības lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu.
Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām jau līdz šim Azartspēļu un izložu likumā noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.”
Likums pieņemts, lai nodrošinātu demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.
Likumā noteikti pašvaldības darbības vispārīgie noteikumi un ekonomiskais pamats, pašvaldības kompetence, pārvaldes institucionālo sistēma, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras.
Tiek sagaidīts, ka jaunais regulējums stiprinās sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī precīzāk regulēs pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbā un lēmumu pieņemšanā, kā viena no līdzdalības formām noteikta iedzīvotāju padomju izveidošana. Tās būs kā kolektīvas konsultatīvas institūcijas, kuru uzdevums būs nodrošināt novada iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē. Pašvaldība iedzīvotāju iesaistei varēs izmantot līdzdalības budžetu, ko varēs izmantot sabiedrības ierosināto teritorijas attīstības projektu īstenošanai. Par finansējuma izlietojumu lems paši pašvaldības iedzīvotāji.
Turpmāk vienīgā pašvaldības saistošo noteikumu oficiālā publikācija būs oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Šāda kārtība nodrošinās vienkāršāku un ērtāku informācijas pieejamību plašākam sabiedrības lokam, kā arī pašvaldību darbības uzraudzības institūcijām, teikts likuma anotācijā.
Jaunā kārtība mainīs līdzšinējo kārtību, kas ļāva pašvaldībai izvēlēties – saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstus publicēt oficiālajā izdevumā, vietējā laikrakstā vai bezmaksas pašvaldības izdevumā.
Likumā noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas. Tā m ir jāorganizē iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Pašvaldībām jāgādā par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, piemēram, publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšana, pretplūdu pasākumu organizēšanu kā arī kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšanu.
Pašvaldībām jāgādā par tās īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, iedzīvotāju izglītību, tostarp jānodrošina obligātās izglītība un pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību.
Tāpat tām jāsniedz iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, jāsekmē pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un jāsniedz atbalsts kultūras norisēm.
Pašvaldībām arī jāgādā par iedzīvotāju veselību, jāīsteno veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus un jāorganizē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Vietvaru funkcijās ietilpst rūpes par sportu, jaunatnes nodrošināšana ar darbu, sociālā atbalsta sniegšana, palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, saimnieciskās darbības sekmēšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšāna, būvniecības procesu uzraudzība u.c.
Tāpat pašvaldībām ir jāīsteno arī brīvprātīgās iniciatīvas.
Likums regulē domju kompetenci, amatpersonu ievēlēšanu un citus jautājumus.
