ES programmas “REPowerEU” mērķi jāiekļauj nacionālajos plānos, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis ES programmas “REPowerEU” mērķu iekļaušanu nacionālajos plānos, lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, ātrāk pārietu uz zaļo ekonomiku un novērstu enerģētisko nabadzību.
No praktiskā viedokļa šāds atbalsts nozīmē, ka dalībvalstīm, kuras, pamatojoties uz savu grozīto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, prasīs papildu finansējumu enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, būs šajā plānā jāiekļauj “REPowerEU” pasākumi enerģijas taupīšanai, tīras enerģijas ražošanai un energoapgādes avotu dažādošanai.
Jāatgādina, ka “RePowerEU” ir ES programma enerģētiskās krīzes un atkarības no Krievijas energoresursiem pārvarēšanai un tā paredz pārvarēt šo atkarību, galvenokārt veicinot pāreju uz tādu enerģētisko resursu izmantošanu, kas nav saistīti ar fosilo kurināmo. Šī programma Latvijai paredz aptuveni 124 miljonu eiro lielu atbalstu neatmaksājamo grantu veidā un tā papildina jau iepriekš pieņemto ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā.
Jaunie noteikumi attieksies uz pasākumiem ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 1. februāra vien ar dažiem izņēmumiem. Šie pasākumi palīdzēs cīnīties pret enerģētisko nabadzību, sniedzot atbalstu neaizsargātajām mājsaimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.
Jāpiebilst, ka interesanta nianse ir tas, ka minētā EP lēmuma apspriešanas un pieņemšanas gaitā ES dalībvalstis esot pārliecinātas par nepieciešamību vismaz 30% “RePowerEU” finansējuma veltīt pārrobežu pasākumiem ar mērķi novērst sastrēgumpunktus elektroenerģijas pārvadē, sadalē un uzkrāšanā, kā arī palielināt pārrobežu elektroenerģijas plūsmu.
Citiem vārdiem sakot – tādas pārrobežu sistēmas izveidei, kad elektroenerģijas trūkumu vienā valstī varētu pārvarēt ar citu valstu piegādāto elektroenerģiju, un jāpiebilst, ka Eiropā šajā ziņā ir vēl pārsteidzoši daudz “šauro pudeles kaklu”, kas liedz īstenot šādu sadarbību.
Tāpat uz nacionālajos plānos iekļautajiem “REPowerEU” pasākumiem attieksies princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Taču pagaidām to nepiemēros pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ES energoapgādes drošības neatliekamākās problēmas un kuru iespējamais kaitējums videi ir minimāls, un kuri neapdraud ES klimata mērķus.
