“Staigājot sāp kājas, vai pārbaudīt vēnas?” Atbild ķirurgs 0
“Jau desmit gadus slimoju ar II tipa cukura diabētu. Kad pasūdzējos par sāpēm kājās, ģimenes ārste mani nosūtīja pārbaudīt kāju artērijas. Vai tādos gadījumos nav jāpārbauda vēnas?” jautā lasītājs Arnolds (67 gadi) no Smiltenes.
“Sāpes kājas ikru muskuļos pastaigājoties, mijklibošana jeb tā sauktais skatloga sindroms, kad pacients sāpju dēļ spiests ik pa brīdim apstāties, lai sāpes mitētos, ir viens no pirmajiem perifērās artēriju slimības simptomiem.
Par nopietnām problēmām liecina sāpes kājās ne tikai slodzes laikā, bet arī miera stāvoklī, piemēram, naktī.
Reizēm perifēro artēriju slimība var sākties akūti, kad atrāvies trombs nosprosto kājas artēriju. Par to liecina pēkšņas stipras sāpes, bet kājas āda kļūst bāla, auksta. Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Perifēro artēriju slimības biežākais cēlonis ir ateroskleroze, kuras gaitu paātrina smēķēšana, hipertensija, lipīdu vielmaiņas traucējumi jeb paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī cukura diabēts,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš. Ateroskleroze izraisa ne tikai miokarda infarktu vai insultu, išēmija jeb smagi asinsrites traucējumi var rasties arī kājās.
Ģimenes ārsts var sākotnēji pārbaudīt kāju artērijas, piemēram, izmērot pulsu uz pacienta pēdām, bet pēc tam nosūtīt pacientu uz kājas asinsvadu dupleksdoplerogrāfiju. Perifēro artēriju slimību vispirms ārstē ar medikamentiem, kas paplašina asinsvadus.
Ļoti svarīgi ir atmest smēķēšanu, asinsspiediena, cukura un holesterīna līmeņa normalizēšana. Lai veicinātu perifēro asinsriti, neraugoties uz sāpēm, daudz jāstaigā. Ja ar šo terapiju ir par maz, pacientam veic asinsvadu angiogrāfiju, kuras laikā asinsvadi tiek paplašināti, bet lielajos – augšstilba asinsvados nepieciešamības gadījumā iespējams ievietot stentu. Ja saudzējošas metodes nav iespējamas, pacientam, lai atjaunotu asinsriti, veic operāciju.
