Staigā basām kājām! Tas palīdz justies priecīgākiem un norūda 20
Vasarā katru dienu vajadzētu kādu brīdi pastaigāt basām kājām pa dabiskiem materiāliem klātām virsmām. Pārmaiņus uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām, lai izmasētu visus aktīvos punktus.
Pēdā ir koncentrēti punkti, kas atbilst konkrētam iekšējam orgānam. Stimulējot šos punktus, uzlabojas atbilstošā orgāna darbība. Tāpēc nav brīnums, ka vasarā, kad basām kājām staigājam vairāk, esam priecīgāki, laimīgāki un mazāk slimojam.
Lielisks pārbaudījums ir dažādas sajūtu takas, kurās iespējams pastaigāties pa čiekuriem, akmentiņiem, smiltīm, dubļiem, māliem. Pēdu aprūpes speciāliste Anastasija Ļitvinova iesaka pēc šādām pastaigām pēdas noteikti pabarot ar mitrinošu un barojošu krēmu vai eļļu.
Kur tad īsti ir ieteicams staigāt?
1. Pludmales smiltis un jūras ūdens. Jūras ūdens un smiltis masē un stiprina pēdas.
Pastaiga pa pludmali aizstāj skrubēšanu, un to var uzskatīt par savdabīgu pedikīru. Sāļais jūras ūdens ir lieliska profilakse pret kāju nagu sēnītēm.
2. Rasota zāle. Ja jums ir dārzs vai dzīvojat laukos, pa zālienu vai pļavām var paieties bez problēmām, kad vien ir laiks. Pastaiga uzmundrinās arī prātu un dos enerģiju visai dienai. Zāle masē pēdas, bet, ja pļavā būs trejdeviņas zālītes (raspodiņi, asinszāles, madaras un citas), sevi var noskaņot uz dabas dziedinošā spēka labvēlīgo ietekmi.
Pastaigas rasā ieteicamas no rīta un vakarā, sākumā ne ilgāk par divām minūtēm. Pēdas kļūst tīras, uzlabojas asinsrite. Pēc gājiena kājas jānoslauka sausas un jāuzvelk siltas zeķes.
3. Čiekuri un akmeņi. Staigāšana pa čiekuriem un oļiem ieteicama jau norūdītām pēdām. Tā ir intensīva masāža. Tagad var ievākt čiekurus un oļus, lai ziemā, sēžot pie televizora, tos ar kāju pirkstiem pārceltu no vienas bļodiņas otrā vai ar tiem masētu pēdas.
4. Dubļi un māli. Ja vien ir iespēja, droši var staigāt pa māliem. Tie ir smagi, līp pie kājām, un iešanai vajadzēs vairāk spēka. Balto mālu aplikācijas pēc tam var likt uz pēdām – no māliem un ūdens izveido putriņu, izmērcē tajā marli, liek uz papēža un atstāj 10–15 minūtes.
5. Masāžas taciņa pagalmā. Atsevišķā dārza malā gar žogu katrs var atvēlēt vietu savdabīgam SPA – pastaigu vietai ar masāžas elementiem. Vispirms pagatavo koka rāmi, lai ierobežotu dažādo materiālu izvazāšanu. Sajūtu taku sāk ar smiltīm, turpina ar izsijātu granti, tad pāriet uz sīkiem akmentiņiem. Nākamais posms varētu būt oļi, čiekuri, mulča, sūnas, skujas. Katrs taku veido pēc savām izjūtām un pieejamiem materiāliem. Pastaigai jābeidzas zālienā.
Der zināt!
Ar basām kājām nevajadzētu staigāt pa melnzemi, tā ļoti sausina ādu. Ja no tā nevar izvairīties, pēc tam rūpīgi nomazgā kājas, lai melnzeme nepaliek papēžu plaisās, un ieziež ar mitrinošu krēmu.
Jāizvairās staigāt pa sintētiskiem paklājiem un lakotām grīdām, arī tas sausina kāju pēdas.
Bez norūdīšanās nevajadzētu sākt staigāt basām kājām aukstā laikā, jo var iedzīvoties iesnās.
Ja ir vājas nieres, nedrīkst staigāt pa aukstu zemi un slapjām vietām.
Pēdu āda ir ļoti jutīga, uz tās ir 70 000 nervu receptoru, kas uztver informāciju par apkārtējo vidi – temperatūru, spiedienu, pieskārienu.
Staigāšana ar basām kājām:
stiprina imūnsistēmu;
uzlabo asinscirkulāciju;
attīra organismu;
pozitīvi ietekmē vīriešu un sieviešu seksuālo aktivitāti;
mazina stresu.
