Grūtības skar arī stādu audzētājus – stādu sortiments varētu sarukt 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējo pāris gadu laikā stādaudzētājiem nākas piedzīvot vairākus izaicinājumus – gan tirdzniecības ierobežojumus, kas bija noteikti pandēmijas laikā, gan izejvielu deficītu.
Tagad šiem izaicinājumiem pievienojušās augstās enerģijas izmaksas un citu resursu sadārdzinājums. Taču vietējie stādu audzētāji pierādījuši savu noturību, tieši vietējo resursu izmantošana un spēja ātri pielāgoties daļēji tos pasargājusi no būtiskas globālo procesu negatīvās ietekmes.
Mainās pieprasījums
Stādaudzētavas “Dimzas” īpašnieks un Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš skaidro, ka pēdējie divi gadi bijuši pamatīgu izaicinājumu laiks. Kaut arī klimats šogad bija labvēlīgs stādu audzētājiem, tomēr karš Ukrainā iezīmējis pieprasījuma izmaiņas vairākos segmentos neprognozējamā veidā.
Šis ir kārtējais gads, kad nākas pielāgoties, bet šoreiz – sortimentā. Andrejs Vītoliņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāj, ka, neskatoties uz turbulencēm, stādu sortiments nav kļuvis mazāks. Redzams, ka krīzes laikā vairāk tirgo mazākus augus, nevis dižstādus.
“Stādu tirgū tā saucamās luksusa preces visos laikos bijis dārgāks segments, un tas pašlaik cieš mazāk. Augi, no kuriem nevar iegūt ražu, pašlaik daļēji tiek nolikti malā. Mazāk cieš arī augļkoku audzētāji, kas audzē augus, cilvēkiem palīdzot sagādāt ražu,” stāsta Andrejs Vītoliņš.
Jautāts par cenām, viņš atklāj, ka ievērojami sadārdzinājušies liela auguma importa augi jeb dižstādi – to skaitā Holandes liepas un ozoli. Jau pandēmijas laikā pieauga pieprasījums pēc dižstādiem un bija liels šo augu deficīts vietējā tirgū, bet transporta izmaksu kāpums preci sadārdzināja divas līdz trīs reizes.
Piemēram, Holandes liepa, kas agrāk maksāja 100 eiro, tagad maksā 200 vai pat 300 eiro. A. Vītoliņš lēš, ka vietējā prece vidēji sadārdzinājusies par 10–20%, bet jāņem vērā, ka inflācija šogad ir aptuveni 20% robežās. “Tirgotāji šobrīd ir bažīgi, vai izdosies ko notirgot, un tur cenas pirmskrīzes līmenī ar domu, ka uz kopējā sadārdzinājuma rēķina šis piedāvājums būs vilinošs, bet tas nozīmē konkurences saasināšanos,” skaidro Vītoliņš.
Plāns B un C
Arī stādaudzētavas “Blīdene” vadītājs Rinalds Rullis stāsta, ka nozarē jūtams izmaksu pieaugums. Būtiskākās ir darbaspēka izmaksas, jo “roku darbs ir liels un algas jāceļ”. Augušas arī elektrības un degvielas cenas, tāpat sadārdzinājusies loģistika. Šajā sezonā redzams, ka plašas tautas masas stādus pērk mazāk – “iepriekš bij masveida cilvēku uzplūdi, šogad to nav”.
Taču stādaudzētava sadarbojas ar dārzu būvniekiem, tur viss notiek. Tāpat augus pērk turīgais iedzīvotāju slānis un, iespējams, tas notiek nedaudz vairāk nekā iepriekš. Lai arī izmaksas kāpušas jūtami, “Blīdene” centusies cenas necelt. Kāda būs nākamā sezona, vēl esot grūti prognozēt, bet stādaudzētavas vadītājam jau esot sagatavots plāns A, B un pat C.
Arī kokaudzētavas “Baltezers” vadītājs Varis Kazāks kā galveno izaicinājumu min izejvielu un cenu pieaugumu. “Sezona kopumā bijusi ļoti laba. Darbību nedaudz ietekmēja karstuma vilnis, bet šogad īpaši satraucošs ir bijis izdevumu kāpums – vidēji par 30%,” skaidro Kazāks. Šogad stādu audzētājiem pēdējo divu gadu laikā beidzot ir bijusi iespēja pilnvērtīgi savu saražoto produkciju pārdot arī pavasara un vasaras sezonā, tā kā būtiski tika atviegloti pulcēšanās ierobežojumi un ierobežojumi tirdzniecības vietās.
Kādas būs sekas strauji augošajām izmaksām un pieprasījuma izmaiņām? Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs lēš, ka nākamgad stādu sortiments varētu sarukt nedaudz, bet pēc 5–7 gadiem tas notiks jau straujāk. Viņš mudina pilsētplānotājus domāt par to, lai apstādījumos vairāk varētu izmantot vietējos augus, īpaši dižstādus.
Pirktspējas kritums vietējā tirgū un vispārējais izmaksu kāpums stādaudzētājiem liek būt piesardzīgiem nākotnes prognozēs. A. Vītoliņš cer, ka nenonāks līdz situācijai, kad pāraugušos augus nāksies sadedzināt, kā tas bijis pēc 2008. gada krīzes.
