Kāpēc meža īpašniekiem šosezon jāpiedzīvo krass stādu deficīts? 1
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
APTAUJA. Jautājam kokaudzētavām: kāpēc meža īpašniekiem šosezon jāpiedzīvo krass stādu deficīts?
Edmunds Purviņš, AS “Latvijas Finieris” kokaudzētavas “Zābaki” vadītājs: “Šobrīd daudzi īpašnieki iesnieguši ES projektus, tādēļ ir liels stādu pieprasījuma pieaugums. Turklāt šogad ļoti daudzi lielie mežu īpašnieki vēlas tieši bērzu stādus. Mūsu audzētavā pieraksts drīz beigsies 2021. gada rudenim un arī uz 2022. gada pavasari viss būs norezervēts, palikušas pašas beigas. Tad sāksies rezervācija 2022. gada rudenim un 2023. gada pavasarim. Stādu deficīts jūtams pēdējos divus gadus, un tāds tas būs vēl pāris turpmākos gadus. Diemžēl ir konkrēts stādu skaits, ko varam izaudzēt. Nav iespējams pāris gadu audzēt divreiz vairāk stādu, tam visam ir jāveido jauna infrastruktūra, kas mūsu apstākļos nav iespējama.”
Māris Druvaskalns, SIA “Rīgas meži” Norupes kokaudzētavas vadītājs: “Stādus izaudzēt nav tas pats, kas kartupeļus pa pushektāram pieaudzēt klāt. Deficīta situācija ir jau pēdējos trīs gadus, jo kokaudzētavai ir zināma kapacitāte. Strādājam uz maksimālās robežas – siltumnīcas un poligoni ir tik, cik ir, bet jaunu izveide nozīmē vairākus simtus tūkstošus eiro gadā, ko nevaram atļauties. Tomēr plānojam paplašināties, esam iesnieguši projektu jaudu palielināšanai, nu redzēsim, kā būs tālāk. Patlaban pie mums visi stādu apjomi jau rezervēti un notiek rezervācija 2021. gada rudenim un 2022. gada pavasarim. Gadā izaudzējam līdz 2,5 miljoniem stādu, no kuriem savu mežu atjaunošanai izmantojam ap 1,4 miljoniem, pārējo realizējam klientiem – firmām vai meža īpašniekiem.”
Aigars Miezītis, Viesītes pagasta kokaudzētavas “Kauprēni” īpašnieks: “Diemžēl mūsu valstī stādu audzēšana ir monopolizēta, iespējams, tieši tādēļ jau gadiem pastāv deficīts. Esam viena no pēdējām privātajām “koķenēm” Latvijā. Mums ir savs klientu loks, stādiņi tiek izšķiroti un pakoti maisos, kā arī vajadzības gadījumā apstrādāti ar klientam vēlamo repelentu vai gēlu. Viss ir sertificēts ar etiķetēm, augu pasi un pavadzīmēm. Man kā nelielam uzņēmējam galvenās problēmas sagādā nevis pieprasījums (to varam apmierināt), bet gan strādnieku trūkums, nodokļu slogs un neskaitāmo uzraugošo iestāžu prasītās atskaites un maksājumi visiem par visu, kamēr dārdzība pieaug – īpaši degviela, minerālmēsli un kūdra sadārdzinās.”
Guntis Grandāns, “LVM Sēklas un stādi” direktors: “Lielākie zemju īpašnieki izprot augstvērtīgu selekcionētu stādu nozīmi, jo kvalitatīvs mežs pats neaug, tas rūpīgi jāaudzē. Savukārt mazāku mežu īpašnieki novērtē ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi, tāpēc arvien biežāk apvienojas kooperatīvos. Trešais faktors ir Eiropas fondu pieejamība, kas veicina meža kvalitātes uzlabošanu.
Stādu audzēšana vidēji ilgst no pusotra līdz diviem gadiem, ir jāplāno ne tikai apjomi, bet jāievēro arī stādu suga un reģionālā izcelsme, jo Latvijas dienvidos vai rietumos izaudzētie stādi ne vienmēr derēs Vidzemē un Latgalē. Tāpēc mežsaimniekiem, kuri veikuši savlaicīgu stādu pasūtījumu, spējam nodrošināt kvalitatīvu stādu piegādi, kas mežā ieaugs labāk, tādējādi taupot īpašnieka laiku un līdzekļus. “LVM” kokaudzētavām ir būtiski plānot ražošanu jau diviem gadiem uz priekšu, lai varētu nodrošināt klientiem nepieciešamo stādāmo materiālu noteiktos apjomos un termiņos.
Būtiski pieaugot pieprasījumam pēc vietējiem stādiem, “LVM” padomes apstiprinātajā stratēģijā paredzēts būvēt jaunu, modernu kokaudzētavu “Mežvidi” Jaunkalsnavā, kas ļaus palielināt izaudzēto stādu daudzumu. Plānots, ka jau 2022. gadā kokaudzētavā tiks realizēti pirmie 3,2 miljoni stādu, 2023. gadā – 9,6 miljoni stādu, savukārt 2026. gadā – jau 15 miljoni augstvērtīgu stādu.
Atgādināšu, ka pērn realizējām līdz šim uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē lielāko meža koku stādu apjomu – 56,3 miljonus. Aptuveni puse stādu izmantoti valsts mežu atjaunošanai, savukārt atlikušie pārdoti ārējiem pircējiem: 15,9 miljoni Latvijas privāto mežu īpašniekiem, bet 13,9 miljoni stādu tika eksportēti.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
