Kā pareizi iestādīt mežu? Atbild eksperts 0
Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, stādot mežu? Kāpēc pēc iestādīšanas kociņi slikti aug? MĀRIS KURZEMĒ
Lai mežs izveidotos par produktīvu audzi, jāizpilda vairāki priekšnosacījumi, pretējā gadījumā stādījums neizdodas. Jāuzsver, ka pašlaik sausuma dēļ kokus stādīt ir liels risks; jānogaida, līdz lietus kārtīgi samērcēs augsni, lai pēc iestādīšanas augi varētu uzreiz iesakņoties.
Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš nosauc četrus svarīgākos iemeslus, kāpēc neizdodas ieaudzēt mežu.
1. Nepareiza vietas izvēle attiecīgai koku sugai. Nereti meža platībās ir vietas, kur kāda no koku sugām nevar iejusties. Jāatceras, ka priedei neder auglīgas augsnes ar augstu māla saturu. To nevajag arī stādīt izcirtumos, kas strauji aizzeļ. Šis skujkoks priekšroku dod smilšainām, nabadzīgām augsnēm, kas mēdz izžūt un ir ar skābu pH reakciju.
Egle nepadodas smilšainās vietās, toties tā labi ieaug auglīgā, vidēji skābā smilšmāla vai mālsmilts augsnē ar vienmērīgu mitruma režīmu.
Bērzs ir plastiska koku suga, tomēr to nevajadzētu stādīt nabadzīgā smilts augsnē vai ļoti smagā mālā. Jāizvairās šo lapukoku dēstīt arī kūdras augsnēs. Vispiemērotākā bērzam ir irdena, vienmērīgi mitra, trūdvielām bagāta smilšmāla vai mālsmilts augsne.
Mežu ir ļoti grūti ieaudzēt mitrās platībās, jo tur augsnes apstrādes agregāti parasti nevar iebraukt. Šādās vietās attaisnojama koku stādīšana nesagatavotā augsnē, taču stādi tad turpmāk rūpīgi jākopj, jo, piemēram, apšu un baltalkšņu cirsmas ļoti strauji aizaug ar 1,5–2 m garām sakņu atvasēm. Un vēl – jaunos skujkoku stādiņus nesagatavotā zemē bieži bojā lielais priežu smecernieks. Lai samazinātu vaboļu uzbrukumus, jālieto ķīmiskie vai mehāniskie līdzekļi.
Ja neizdodas sagatavot augsni kūdrainās augsnēs, stādīt kokus tajās nav vērts, jo platības strauji un bagātīgi aizaug ar krūmu atvasēm. Šādās vietās labāk gaidīt uz koku dabisko atjaunošanos.
2. Stādīšana nenotiek pietiekami rūpīgi. Stādot tūlīt pēc meža nociršanas nesagatavotā augsnē, stādi reizēm izkrīt. Tas tāpēc, ka izcirtums ļoti ātri aizzeļ ar zālēm, aveņu un citu krūmu atvasēm, tādējādi kociņi tiek nomākti – sevišķi jutīgi pret aizzēluma radīto noēnojumu ir priede un bērzs. Lai arī augsnes sagatavošana prasa papildu izmaksas, tā ieteicama jebkurā gadījumā, pat ja platība, ko vēlas apstādīt, ir neliela. Augsnes apstrādes mērķis ir samazināt iestādīto kociņu un zemsedzes augu konkurenci, atvieglot stādīšanu un samazināt stādījumu agrotehniskās kopšanas nepieciešamību.
Auglīgos izcirtumos, kas strauji aizaug, labāk stādīt liela izmēra kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu. Ietvarstādi ir mazāki, tos parasti izmanto platībās, kur neveidojas liels aizzēlums.
3. Nepareizs stādīšanas laiks. Piemēram, šopavasar par vēlu iestādītajiem meža stādiem klājās ļoti smagi, jo stādīšanas sezonas beigās iestājās sausums, sāka lekni augt zāle un salapot koki. Tiem, kuri stādīja tikai maija beigās, lielākā daļa stādu izkalta. Jāstāda mitrā augsnē! Šoruden meža stādīšana varētu sākties no oktobra vidus. Darbu vajadzētu pabeigt līdz brīdim, pirms sasalst zeme.
4. Pēc iestādīšanas aizmirst, ka stādījums jākopj. Stādi maksā dārgi, tāpēc nedrīkst nevienu koku sugu ieaudzēt zālē. Meža īpašniekiem dažkārt stādījumi jākopj pat 4–5 gadus. Bieži vien pirmajā gadā pēc augsnes sagatavošanas stādiem kopšana nav vajadzīga, tie jākopj tikai otrajā gadā. Vēlāk jāskatās pēc situācijas – ja aizzēlums nav liels un stādi nav nomākti, varbūt var izlaist nezāļu pļaušanu trešajā gadā un to atkārtot pēc gada. Būtiski ir vienmēr nezāles novākt rudenī, lai tās ziemā neuzguļas stādiem un nenoliec tos pie zemes.
Pēdējos gados platībās, kur ir liels aļņu un briežu blīvums, priežu stādījumi tiek papostīti. Lai pārnadži neapdraudētu kociņus, jālieto repelenti uz asiņu vai aitu tauku bāzes – tie ir visefektīvākie.
