Indriksons: Vienreiz jau pieļāvu kļūdu, kas federāciju gandrīz noveda līdz bankrotam 0
Latvijas futbols pēdējās nedēļās ir uzmanības centrā. Valstsvienība beidza Pasaules kausa kvalifikācijas turnīru, “Skonto” stadiona liktenis ir neskaidrs, bet Stenlija Ibes atklātība atgādināja par futbola mēri totalizatoru. Par šīm tēmām uz sarunu aicināju Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentu Gunti Indriksonu, kurš piedāvāja tikties pulksten 7.15 no rīta. “Man diena parasti sākas tik agri, citādi nevar paspēt visu izdarīt, jo darba ļoti daudz,” viņš paskaidro un atvainojas, ka sekretāre vēl nav ieradusies, tāpēc nāksies sākt bez kafijas.
Lieli un mazi augoņi
– Vai apmeklējat Latvijas čempionāta spēles?
– Apmeklēju, bet laika tik maz, ka grūti izrauties. Šosezon esmu redzējis piecas sešas spēles. Nē, ne “Skonto”, vairāk ārpus Rīgas – Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā.
– Par Daugavpils “Daugavas” totalizatoru skandālu – kā jūs domājat, vai gadu gaitā esat tuvojušies negodīgo darboņu atmaskošanai, vai viņi kļuvuši rafinētāki un no jums aizmukuši?
– Esam tuvojušies, un vajadzētu būt taustāmiem rezultātiem, bet grūti pateikt, kad tas notiks. Pasaulē reālas lietas līdz galam noved četros, sešos, septiņos gados. Varu teikt, ka mēs patiešām strādājam, lai veiktu izmaiņas likumdošanā, esam bijuši Saeimā. Būs direktīva, ka šādam pantam jābūt jebkuras Eiropas Savienības valsts krimināllikumā. Ar futbolistiem un treneriem katru gadu daudz runājam, visi parakstījuši deklarāciju par godīgas spēles ievērošanu.
– Stenlija Ibes teiktais jums bija pārsteigums?
– Nē, bet ar to neko nevaram izdarīt, jo dzīvojam tiesiskā valstī. Pirms četriem gadiem es jau pieļāvu kļūdu, diskvalificējot “Dinaburg”, kas LFF gandrīz noveda līdz bankrotam. Otro reizi to nedarīšu, līdz ar to variants ir tikai viens – krimināllieta un tiesas process.
– Vai futbolistu liecības nevar sekmēt procesa virzību?
– Mums izveidota konfidenciāla e-pasta adrese, pēc kuras var rakstīt par šiem gadījumiem, bet neviens nav uzrakstījis. Mēs lūdzam spēlētājiem rakstīt iesniegumus, bet neviens to nav izdarījis.
– Futbolisti teic, ka atklāti negrib runāt, jo baidās no Oļega Gavrilova atriebības. Vai LFF nevar uzņemties iniciatīvu, iet un iedrošināt?
– Mēs regulāri tiekamies ar spēlētājiem, bet neviens nesaka, ka ir gatavs to darīt. Esmu tāds pats pilsonis, un tad man arī būtu jābaidās. Tāpēc ir tiesībsargājošās institūcijas, un esmu drošs, ka tās spēj viņus aizsargāt. Nedomāju, ka šajā situācijā vajadzētu bīties.
– Vai mums ir tikai viens lielais augonis Daugavpilī, vai ir arī citi, mazāki augoņi?
– Noteikti ir vairāki augoņi, bet nevēlos konkretizēt. Treneri un klubi, kas šādas lietas neieredz, ir nospiedošā pārsvarā. Piemēram, Vladimirs Koļesņičenko sāk drebēt aiz niknuma, kad dzird par totalizatora skandālu.
Futbols ar biznesu
– “Skonto” stadions rīt tiks pārdots izsolē, bet jūs esat teicis, ka izlase varēs tur spēlēt vēl gadu vai divus.
– Esmu LFF prezidents, un man jānodrošina, lai izlasei būtu kur spēlēt. Manuprāt, tās ir muļķības, ka tā spēlēs Liepājā, Jelgavā vai Jūrmalā. Nesaskatu nekādu jēgu investēt tur miljonus, lai stadionus sakārtotu atbilstoši UEFA prasībām izlašu spēļu aizvadīšanai. Esmu pārliecināts, ka “Skonto” stadionā spēlēsim tik ilgi, kamēr uzbūvēsim jaunu stadionu Rīgā.
– Stadiona jaunajiem īpašniekiem varbūt vienalga, kur var vai nevar spēlēt Latvijas izlase.
– Ļoti ceru, ka atrisināšu to pats un kopā ar partneriem nokārtošu saistības ar banku. Pagaidām investēsim “Skonto” stadionā, jau panākta vienošanās, ka halle tiks pārcelta uz Daugavas stadiona teritoriju. Bet galvenais mērķis ir uzbūvēt jaunu stadionu Krišjāņa Barona ielā. Skiču līgums noslēgts, un, ja melns kaķis nepārskries pāri ceļam, varēsim tur spēlēt 2016. vai 2017. gadā. Ir gan viens liels “bet” – gribam futbolu salikt kopā ar biznesa aktivitātēm, jo es mācos no savām kļūdām. Uzbūvēju “Skonto” stadionu un halli, biznesu iekšā neieliku un biju spiests pats katru gadu dotēt ap 150 tūkstošiem eiro. Pienāca laiks, kad vairs nevarēju to atļauties.
– Cik izmaksās jaunais stadions?
– Futbola stadionam vajadzētu desmit līdz 12 miljonus eiro, ar biznesa sastāvdaļu – pārdesmit miljonus, taču tas ir daudz reālāk atrisināms variants. Pašlaik par biznesa iecerēm negribu sīkāk runāt. Mūsu rīcībā šobrīd ir trīs miljoni eiro, dažas futbola amatpersonas apsolījušas vēl vismaz miljonu. Gribam radīt piedāvājumu ar pievienoto vērtību, lai savu naudu būtu ieinteresēta ieguldīt arī valsts un pašvaldība.
– Cik vietu skatītājiem plānojat jaunajā stadionā?
– Uzskatu, ka vajag piecus sešus tūkstošus, bet mani cenšas pārliecināt par sešiem līdz astoņiem. Man prieks, ka valsts sākusi kārtot Daugavas stadiona jautājumu, un tajā paredzēti padsmit tūkstoši skatītāju vietu. Pret stiprākajām izlasēm varētu spēlēt tur, bet pārējiem mačiem seši tūkstoši ir pilnīgi pietiekami. Variantu ir daudz, UEFA mums ieteica ļoti labus konsultantus – kādu Vācijas kompāniju, un domāju, ka viņi mūs noliks uz pareizām sliedēm.
– Latvijas futbola izlase aizvadījusi piecas spēles Mariana Pahara vadībā. Kādi iespaidi?
– Man ir sajūta, ka esam uz pareizā ceļa. Taču ne tikai tāpēc, ka Pahars ir pie stūres – LFF katru gadu iet uz priekšu, nevar salīdzināt, kā bija 90. gados. Man patīk, ka izlase spēlē atraisītāku futbolu, bet, kā jau esmu teicis, uz regulārām uzvarām nevarēsim cerēt, kamēr nesagatavosim 11 līdz 15 konkurētspējīgus futbolistus. Šobrīd mums tāds palicis tikai viens – Andris Vaņins.
