Latvijas stādu audzētājiem milzu potenciāls slēpjas eksportā 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Pērn Latvija eksportēja 54,54 miljonus stādu, no kuriem vien aptuveni 6,9 milj. stādu bija Latvijas izcelsmes, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta rīcībā esošie dati. Eksports pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 32%.
Jāaudzē pašiem
“Kāpēc mēs nevarētu eksportēt pārsvarā Latvijā audzētus stādus? Mūsu reģionā latviešiem nav konkurentu, kas varētu šo nišu pārņemt. Igauņi stādu audzēšanā ir kūtri, lietuvieši jau tradicionāli vairāk orientējas uz Polijas tirgu. Stādu audzēšana Latvijā šobrīd vēl ir maza nozare, bet ar lielām perspektīvām,” pārliecināts Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs un stādu audzētavas “Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš.
Šobrīd Latvijā ir ap 130 stādu audzētavu un individuālo stādu audzētāju, no tām vairāk nekā 30 ir lielās stādu audzētavas. “Ja paskatās pēc potenciāla, tad stādaugu pievienotā vērtība no viena hektāra ir divas reizes lielāka nekā dārzeņiem. Ideāls ir Nīderlande, kur pamanās no viena hektāra iegūt divus miljonus eiro,” saka A. Vītoliņš.
Savukārt Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas speciāliste Dace Guste norāda, ka svarīgi arī pievērst uzmanību un palīdzēt cilvēkiem, kuri nav profesionāli dārzkopji, ar padomiem, informāciju un iedvesmu viņu dārzu kopšanā un jaunu dārzu veidošanā. Jebkurš zemes gabals, kas ir iedzīvotāju īpašumā, var kļūt par skaistu un plaukstošu dārzu.
Atbalstu sniedz papildu rūpali
Stādu audzētāju informācija liecina, ka pērn lielās saimniecības savu apgrozījumu kāpinājušas vidēji par 5 – 7%, savukārt mazie uzņēmēji gan auguši straujāk, gan piedzīvojuši lielāku kritumu, skaidro A. Vītoliņš. Pēdējo gadu iezīme liecina, ka uzņēmēji arvien mērķtiecīgāk paralēli stādu tirdzniecībai ievieš papildu rūpalus, meklē sadarbības iespējas, kā arī ar savu preci virzās tuvāk patērētājiem.
Rožu audzētāja jau trešajā paaudzē Daila Trubiņa, rādot rožu dārzu Sēmes pagasta “Rozītēs”, atzīst, ka kopā ar vīru Bruno secinājuši, ka vēl vajag ko klāt. “Šobrīd mums ir tikai rozes. Domājam par ziemcietēm. Gatavojam rožu vīnu, rožu ievārījumu, sīrupu. Ēdamas lietas mums ir iestrādes stadijā,” stāsta dārzniece. Pagājušais gads salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumam “Dailas Rozes” finansiāli izrādījies sliktāks, apgrozījums samazinājies par 20%.
Popes pagasta z/s “Bērziņi”, kas plašāk pazīstama ar daudzgadīgo puķu realizāciju, īpašnieks Imants Bērziņš stāsta, ka, lai mazinātu pamata biznesa sezonalitāti, klientiem tiek piedāvātas arī floristikas un Ziemassvētku preces. Savukārt SIA JLD, kura atrašanās vieta ir turīgā Jūrmala, pērnais gads finansiāli izrādījies krietni labāks nekā 2012. gads. Kompānija piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. “Pērn finanšu rādītājus uz augšu parāva pieprasījums pēc rotaļu laukumu ierīkošanas,” atzīst SIA JLD īpašnieks Jānis Lasis.
“Vasaras otrajā pusē, investējot vismaz 145 000 eiro, atklājām stādu centra pirmo kārtu Rīgā, K. Ulmaņa gatvē. Tagad esam tuvāk klientiem un apzaļumotājiem. Bez Rīgas tirdzniecības vietas komplektējam savus stādus vismaz uz 15 tirdzniecības vietām visā Latvijā,” stāsta z/s “Aptiekas” Zaļenieku kokaudzētavas īpašnieks Imants Parfenovičs.
Interese ir, bet pie sevis negaida
Latvijas dārznieki apstiprina, ka jūtama pieaugoša ārzemnieku interese pēc Latvijā audzētiem stādu materiāliem. “Pieaug pieprasījums Igaunijā. Caur starpniekiem realizējam stādus Krievijā, neskatoties ne uz ko, tur pieprasījuma tempi ir auguši,” atklāj z/s “Bērziņi” īpašnieks I. Bērziņš, bet, lai tirgotu preci Zviedrijā, ir vajadzīgs vietējais sadarbības partneris.
Zviedri un somi stādus audzē maz, to nosaka arī klimatiskie apstākļi Ziemeļeiropā. Šo tirgu ar savu produkciju ir pārplūdinājušas spēcīgas stādu tirdzniecības kompānijas no Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, tās, protams, nevēlas konkurentus, bet Latvijai jau arī nemaz nav tāda nopietna spēlētāja, ko likt pretī.
Latvijas stādu audzētājiem gan ir pozitīvs piemērs, kam līdzināties, proti, “Latvijas valsts meži”, kuri uz Skandināviju eksportē mežu stādmateriālu. Jārēķinās, ka Zviedrijā ir spēcīga vietējo produktu aizsardzība. “Somi, zviedri nodarbojas ar stādu tūrismu. Uz Latviju viņi brauc ar piekabi, lai var tos sapirkt šeit, jo nav viņiem tik plaša sortimenta izturīgu stādu,” secinājis A. Vītoliņš.
Nopietnu eksporta plūsmu Latvija var nodrošināt tikai tad, ja stādu audzētāji spēs kooperēties. “LA” aptauja liecina, ka stādu audzētāji arvien nopietnāk domā par kooperāciju. Par tādu kā kooperācijas iedīgli var uzskatīt maiņu ar stādiem, lai savās tirdzniecības vietās klientiem piedāvātu arī citu stādu audzētāju veikumu, apvienošanās nozares biedrībās.
Paraugdārzi
Latvijas stādu audzētāji, lai piesaistītu pircēju, pie audzētavām veido paraugu dārzus. Tomēr tas ir samērā stihisks process un atdeve arī nebūt nav tik liela, kā no kvalitatīvi izveidotas stādu audzētavas mājaslapas internetā.
Pie Zaļenieku kokaudzētavas viena hektāra platībā plešas iepazīšanās kolekciju dārzs, kurā var apskatīt ap 1200 dažādu augu, galvenokārt lapu kokus, košumkrūmus. “Kad dabūjam jaunu šķirni, iestādām dendrārijā, vērtējam, kā tas izskatās, kā pārziemo. Pērn iestādījām 15 jaunas hortenziju šķirnes. Pie mums brauc arī ekskursijas no ārvalstīm, jo dārzā daudz dažādu augu sastādīts. Mums ir doma Latvijas ainavu arhitektus vest un viņiem rādīt, ka Latvijā aug skaisti koki krāsainām lapām, interesantu stīgojumu, ja vēl ņem vērā atbilstību klimatiskajiem apstākļiem, nemaz nevajag svešus augus importēt,” skaidro ražošanas vadītāja Ilze Davidāne. Piemēram, Rundāles pils ligustri, bukši dzīvžogiem nākuši tieši no Zaļeniekiem.
Sēmes pagastā rožu dārzs tiek veidots trīs hektāru platībā, tajā ir ap 3000 rožu stādu. Šobrīd top veltījums Imantam Ziedonim, izcilais dzejnieks šeit viesojies vienā no savām pēdējām vasarām. Dārzā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām notiek pasākumi, koncerti. Pērn jūlijā rožu svētkus apmeklējuši ap 1000 cilvēku. “Cilvēki brauc, atpūšas un arī kaut ko nopērk,” saka dārzniece Daila Trubiņa.
“Šādu dārzu apmeklējums ir bez maksas, jo latvietis jau par dārza apskati nemaksās, bet darbu tā ierīkošana un uzturēšana prasa lielu,” secina A. Vītoliņš. Viņaprāt, daudz efektīvāks mārketinga rīks ir uzņēmēju dalība stādu gadatirgos – izstādēs.
