Vai ir godīgi kailsakņu stādus pārdot kā konteinerstādus? 1
“Valmieras veikalā “Depo” par 12,50 eiro gabalā nopirku divus skābo ķiršu stādus plēves podos. Atverot konteineru, atklājās, ka tie ir kailsakņu stādi, kas glīti iepakoti sūnās, virspusē uzbērta melnzemes kārtiņa. Skābais ķirsis ieaug grūti, un tagad, kad pagājis vairāk nekā mēnesis, vēl šaubos, vai vispār ieaugs. Vai ir godīgi kailsakņu stādus pārdot kā konteinerstādus? Arī pirkšanas čekā ierakstīts – konteinera stāds. Šķirnes ‘Nord Star’ ķirši audzēti Siguldas novada “Pīlādžos”. Varbūt vajadzēja pēc blēdības konstatēšanas tūlīt vest atpakaļ uz “Depo”? Ko darīt?” AUSMA JAUNPIEBALGAS NOVADĀ
Stādaudzētava “Pīlādži” nav vienīgā, kas pavasaros kociņus tirgo plēves podos. Tā rīkojas arī zemnieku saimniecības “Liepas” stādaudzētavā, tāpat visās Eiropas valstīs, jo stāda uzturēšanās laiks veikalā nav prognozējams. Augļu koki tiek iestādīti speciālā, rupjā kūdras substrātā (nevis sūnās), kurā iestrādāts ilgstošas iedarbības mēslojums ar visu augam nepieciešamo vismaz pirmajiem diviem mēnešiem. Šādi stādi vispār nejūt pārstādīšanu – tie bez pārtraukuma turpina augt gan podos veikalā, gan izstādīti dārzā. Lai saturētu kopā substrātu ap svaigo sakņu kamolu, stādaudzētāji zem plēves poda ievelk tīklveida materiālu. Stādot šis siets jāsaglabā (jānoņem tikai plēves konteiners), citādi sakņu kamols izjuks un pēc iestādīšanas stāds var neieaugt, ja tiks aprautas jaunās saknītes.
Konteinerstādus ar slēgto sakņu sistēmu dārzā var iestādīt jebkurā laikā, kad vien augsne nav sasalusi. Vai vajag stādīt jebkurā dabai netipiskā laikā, tas jau ir cits jautājums, kas vairāk saistīts ar dārza saimnieka aizņemtību. Tomēr ir labi, ja šāda iespēja pastāv.
– Augļu koku stādi plēves konteineros ir lētāki nekā cietajos plastmasas podos, tāpēc šo materiālu kokaudzētavās izmanto arvien vairāk. Nākamajā gadā stādiem noteikti pievienosim pamācību, lai pircēji tīkliņu nenoņemtu. Šopavasar šāds brīdinājums bija mūsu mājaslapā (http://piladzi.lv/2015/04/pavasara-sezona/). Latvijā, Lietuvā un Polijā ir vislētākie konteinerstādi. Igaunijā tie maksā aptuveni 50%, bet Eiropā pat 100–200% dārgāk nekā pie mums. No žurnāla lasītājas jautājumā minētās cenas audzētājs par ķirsi saņem vien septiņus eiro. Tomēr nereti pircēji pārmet, ka stādiem lielajās vietējās stādaudzētavās cena ir augstāka nekā tirgū piedāvātajiem kailsakņiem. Tas tāpēc, ka šīm audzētavām jāmaksā PVN, darba algas ar visiem nodokļiem, prāva izmaksu sadaļa ir arī materiāls un darbs, līdz ar to pašizmaksa ir daudz lielāka. Savukārt tirgū piedāvā lielākoties piemājas dārzos izaudzētus stādus nelielos apjomos, nemaksājot nekādus nodokļus, – stāsta stādaudzētavas “Pīlādži” saimnieks Jānis Zilvers.
Nav simtprocentīgas garantijas, ka stādi vienmēr ieaugs, jo tie tomēr ir dzīvi organismi. Biežāk gan pircēji iekaltē tieši kailsakņu stādu saknes. Ja pircējs nezināšanas dēļ konteinerstādiem noņēmis tīklveida materiālu un aprāvis svaigās saknītes, kociņi pēc iestādīšanas nīkuļo. Problēmu gadījumā ieteicams vērsties pie audzētājiem, un, ja vainīga būs stādaudzētava, tos noteikti apmainīs.
