Stādām zemenes pareizi! No stādīšanas atkarīgs, kā augi iesakņosies un turpmāk attīstīsies 2
No stādīšanas atkarīgs, kā augi iesakņosies un turpmāk attīstīsies. Nepareizi iestādot, tie var nīkuļot vai pat aiziet bojā. Galvenais nosacījums – zemenes jāstāda tādā dziļumā, lai sakņu kakliņš būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu.
Nav labi, ja ir apbērts cera centrs, kur ir augšanas pumpurs, – tas var kavēt auga attīstību vai pumpurs izpūt. Taču nav arī labi, ja augs iestādīts par seklu un redzamas saknes, kas var iežūt. Tāpat svarīgi stādot nesaliekt saknes.
Atšķirīgi ir uzskati par sakņu īsināšanu pirms stādīšanas. Daži iesaka to darīt, citi – ne. Labāk tomēr saknes traumēt pēc iespējas mazāk, jo augam pēc tam būs jāpatērē daudz spēka to atjaunošanai.
Vēlams saīsināt tikai pārlieku garās saknes, kas traucē stādīšanu.
Vislabāk stādīt mākoņainā laikā, pēc lietus. Ja augsne sausa, vēlams to iepriekš salaistīt. Arī augu saknes pirms stādīšanas vēlams samitrināt.
Nav ieteicams augus mērcēt kopējā ūdens traukā – tā darot, no viena auga uz otru var pāriet slimības.
Ja ir aizdomas par sakņu slimībām, pirms stādīšanas augus apstrādā ar kādu preparātu vai bioloģisko mēslošanas līdzekli, kas palīdz pret sakņu slimībām. Šos preparātus arī var iestrādāt augsnē reizē ar stādīšanu vai tūlīt pēc tam.
Vāji attīstītus stādus iesakņošanās un augu attīstības uzlabošanai pirms stādīšanas tos var mērcēt augšanas stimulatoru šķīdumos, piemēram, Kelpak (bioloģisks, ražots no jūraszālēm).
Pēc iestādīšanas pirmās divas trīs nedēļas, kamēr stādi ieaugas, tiem jānodrošina mitrums, tāpēc sausā laikā regulāri jālaista.
Kad zemenes jau iesakņojušās (pēc 4–6 nedēļām), labākai to veģetatīvai attīstībai dod slāpekļa papildmēslojumu – bāziskās augsnēs amonija nitrātu (10–15 g/m2), skābās augsnēs kalcija nitrātu vai (20–25 g/m2). Mēslo ne vēlāk par augusta beigām.
Ja zemenes stāda rudenī, tās mēslo tikai pavasarī.
