Lielais nenomāc mazo, dzīvelīgais nepadzen biklo 0
Pirtsdārziņā svarīgākie ir kopš senlaikiem iepazīti ārstnieciskie augi, ar kuriem stāties pretī visdažādākajām ligām – drudzim un kāsam, ādas kaitēm un kaulu vainām. Sadarbība ar tiem jau ierakstīta šūnu atmiņā. Taču mūsdienu ļaudīm vaļā visa pasaule, tāpēc tikpat labi strādā arī citzemju augi. Un daudz plašāks kļuvis to izmantojums.
Pirtsdārziņu ierīkojot, jāņem vērā:
* Stādījumiem neder ne saules izdedzināta, ne lielu koku noēnota vieta. Augsnei jābūt vieglai un auglīgai. Ja tā pārāk liesa – papildus jāmēslo. Nīkuļojot augi ir mazāk aromātiski, tāpēc enerģētiski vājāki.
* Pirtsdārzam vispiemērotākie ir ziemcieši, bet jārēķinās, ka tie strauji plešas, tāpēc stādāmi nevis strikti norobežotās dobēs, bet savstarpēji saderīgu augu grupās, kas pēc iespējas neuzkrītošāk sapludinātas ar apkārtnes kopskatu. Taču ar aprēķinu, lai katrai no augu sugām varētu netraucēti piekļūt, neizbradājot līdzās esošos.
* Veidojot grupas, jārūpējas, lai ātraudzīgākie nepārmāc biklākos, bet apjomā augstākie neapēno un neaizsedz mazākos. Jāveido saskaņa arī pēc krāsām – lai zaļajiem laukumiem pa vidu spilgti, bet savstarpēji saderīgi akcenti. Tālab pirms ķeršanās pie zemes darbiem vēlams iepriekš padarboties pie datora vai papīra lapas, bet vēl labāk – dārziņa izveidē ņemt vērā speciālista padomu.
Vispirms nepieciešams izplānot visu iecerēto pirtsdārziņa kultūru sarakstu, tad tikt skaidrībā par katra auga uzvedības paradumiem, bet beigās uzskicēt to izvietojuma shēmu. Tas ļauj laikus paredzēt, kurš cers vai stāds var tikt likts zemē uz daudziem gadiem, kuru jau nākampavasar vajadzēs dalīt un pārvietot, kur jārezervē mājvieta kādai sen iekārotai, bet pagaidām vēl nesameklētai kultūrai.
* Tos augus, kuru papilnam netālā pļavā, mežā vai upmalā – pelašķi, vīgriezes – mānīt uz mājas pirtsdārziņu par katru cenu nevajadzētu. Gan jau pietiks rūpju tāpat.
Bez dievkociņa – nu nekādi Veidojot pirtsdārziņu, noteikti atšķirsies gan lietišķie apsvērumi, gan izpratne par acij tīkamāko krāsu un proporciju saderību, tāpēc augi katrā būs citādi. Taču ir dažas zaļās pamatvērtības, ko būtu vērts ņemt vērā visiem. Pirtsdārziņā vajadzētu būt: * dievkociņam – pie pašām pirtsdurvīm, ne tikai tāpēc, ka tam ļoti patīkams aromāts un maigas skujiņas, ko līdz pat vēlam rudenim var izmantot zaļajām pirtsslotiņām, turklāt zari lieliski ataug pat pēc regulāras graizīšanas, bet arī enerģētiskās iedarbības dēļ. Verot durvis, saudzīgi noglaudīt dievkociņu nozīmē iegūt Dieviņa un Laimas svētību; * balzama biškrēsliņam – skaisti izskatās un vienlaikus ir iedarbīgs antiseptiķis, lietojams gan svaigi griezts, gan sažāvēts un sastrādāts pulverī; * kaķumētrai – ne tikai patīkami smaržo, bet palīdz pret stresu, novērš nervozumu, veicina labu miegu; * ārstnieciskajai kliņģerītei – uzrunā gan ar krāsu, gan dziednieciskajām īpašībām: palīdz pazemināt asinsspiedienu, stiprināt žultsceļu un aknu veselību, mazināt sāpes, dziedēt iekaisumu, veicināt redzes uzlabošanos.
Reklāma
* kumelītei – pirtsrituāla pamatzālītei, kas atbrīvo no stresa, dziedina ādu, uzlabo miegu, remdina un palīdz izvadīt no organisma uzkrātās dusmas; * lupstājam – tā galvenokārt vīriešu zāle, jo vairo potenci, bet laba arī sievietēm – palīdz tikt galā ar galvassāpēm un reimatismu; * visu veidu piparmētrām – smaržo, gludina grumbas, uzlabo atmiņu; * vērmelei – lai gan grūti ieaug, toties atbrīvo no sliktām enerģijām, attīra auru, izmantojama arī pirts telpas attīrīšanai; * ārstnieciskajam izopam – ne vien smaržīgs un ārkārtīgi skaists, zied košziliem ziediem, bet arī atbrīvo dvēseli no drūmām domām, remdē sāpes un sargā no alerģiskām reakcijām pirtī; * raudenei – attīra auru, nomierina satrauktu prātu, novērš vēdera pūšanos, stiprina ginekoloģisko veselību. Pirtsdārziņā lieliski iederas vēl upene, melnais plūškoks, ārstnieciskā salvija, mārsils, lavanda, ķimenes, kaņepes, estragons, rozmarīns, citronmētra, irbene, rasaskrēsliņš, ozola paparde. Tāpat pie pirts stāda kastani – kā sargu pret uguni, arī ievu, ceriņus un jasmīnkrūmus. |
