Lai nebūtu humpalu un būtu kur atstāt riteni, par stacijas pārbūvi saka arhitekts 3
SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” aizvadītajā nedēļā bija saņēmušas 13 no 15 pieteiktajām skicēm konkursā par “Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla apbūves iecerēm. Starptautiskā žūrija ir sākusi tās vērtēt, bet šīs komisijas kopējais darbs notiks no 25. novembra līdz 28. novembrim, kad atklātā sēdē paziņos uzvarētāju.
Liela interese
Visi iesniegtie darbi, kuros ir fiksēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un tās apkārtnes pārbūve, patlaban ir anonīmi. Vairāki žūrijas locekļi un konkursa rīkotāji uzsver – Rīgas Centrālās stacijas un tās apkārtnes pārbūvē ir jālabo arī Latvijas galvaspilsētas būvniecībā pieļautās kļūdas, piemēram, Stacijas laukumā izvietotā laimētava, un jācenšas mainīt cilvēku domāšanu.
Konkursa dalībnieki piedāvā ieteikumus 14 ha lielai teritorijai, kas ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pāri Daugavai. Starpdisciplinārajā konkursā aicināja piedalīties Latvijas un citu valstu arhitektus, pilsētplānotājus, dzelzceļa transporta ekspertus, ainavu arhitektus, jo projekta specifika noteica nepieciešamību savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha liela, lai metu konkursa gaitā gūtu arī ieteikumus plašākas teritorijas attīstībai.
Arhitektu vēstījums
Konkursa dalībnieku piedāvātos 13 risinājumus var aplūkot “Latvijas Avīzes” mājas vietnē www.la.lv. Latvijā cienījamie arhitekti aizvadītajā nedēļā uzsvēra projekta svarīgumu un vēstīja, ko vērtēšanā viņi ņems vērā visvairāk.
Jānis Dripe, Kultūras ministrijas padomnieks, vērš uzmanību, ka ir ļoti daudz pretendentu (visticamāk, arī vairāki Latvijas arhitektu biroji. – Red.), un tas priecē. “”Rail Baltica” būvniecība radīs Rīgas pilsētvidē unikālu situāciju – nojauks dzelzceļa uzbērumu, austrumu pusē tā sauktā Maskačka kļūs par patiesu Latvijas galvaspilsētas centra sastāvdaļu. Ja izveidosies laba sadarbība starp Rīgas pašvaldību un valsti, tad būve kalpos cilvēku labumam. Ja sadarbība neveidosies, tad iegūsim vien tehnisku būvi,” tā J. Dripe.
Savukārt arhitekts Andis Sīlis uzsver – multimodālā koridora izbūve, tostarp Eiropas platuma sliežu ceļa izbūve Rīgas Centrālajā stacijā un tās apkārtnē ir viens no sarežģītākajiem projektiem vismaz pēdējo simts gadu laikā. Tas esot Gordija mezgls, ar kuru neviens agrāk negribēja darboties. “Tieši pilsētas centrā ap Centrālo staciju zemei ir ļoti daudz īpašnieku, ir noteikti dažādi ierobežojumi. Labi, ka šis ES projekts rosināja virzību,” tā A. Sīlis.
Arhitekts Egons Bērziņš noteikti aizstāvēs projektu, kurā būs domāts par cilvēka ērtībām, labu jušanos, nevis vien piedāvāti labi tehniskie risinājumi. “Svarīgi, lai sabiedrība būtu ieguvēja arī ikdienā, ne tikai dodoties uz Berlīni. Ir svarīgs piedāvājums videi otrpus tiltam, Daugavas kreisajā krastā, kur atrodas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs. Patlaban vilcieni stacijās pienāk pie veikaliem, arī lidmašīnas atlido pie tiem. Sabiedrība šādu kārtību ir akceptējusi. Iespējams, ar skaidri veidotu sistēmu mēs šo domāšanu varam mainīt,” savu viedokli pauda E. Bērziņš. Viņš arī uzsver, ka par uzvarētāju izvēlētajā projektā būtu jājūt latviešu nacionālā pašapziņa, identitāte un stāja.
Arhitekts sola pārbūvētajā stacijā aizstāvēt cilvēciski nepieciešamu objektu klātbūtni, kur, piemēram, varēs uzlādēt arī mobilo tālruni. Līdzīgi kā patlaban Amsterdamas stacijā novietotās klavieres, kurām apkārt izveidota ērta tikšanās vieta, arī Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā vieta varētu atrasties kaut kam līdzīgam. E. Bērziņš arī uzsver augstas kvalitātes arhitektūras nepieciešamību, norādot uz izdarītajām pilsētbūvniecības kļūdām, piemēram, ar vairāku ēku būvniecību 13. janvāra ielā.
Ko darīs tālāk
Pēc uzvarētāju noteikšanas “Eiropas dzelzceļa līnijas” iespējami ātri sludinās tehniskā projekta un būvniecības konkursu. Tas jāpabeidz 2019. gadā, bet Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sliežu ceļa būvniecība pāri jaunajam tiltam uz Rīgas lidostu – 2022. gadā. Šim mērķim tērēs 186 miljonus eiro. Kaspars Vingris, “Eiropas dzelzceļa līniju” projekta ieviešanas departamenta direktors, teic, ka žūrija pirms darbu kopīgas vērtēšanas saņems tehniskās komisijas vērtējumu, vai ir iespējams īstenot projektu par paredzēto naudas summu. Vēl svarīgi, ka ar metu konkursa uzvarētāju slēgs līgumu par projektēšanas un būvniecības darbu uzraudzību.
Līdz šā gada 13. decembrim arīdzan notiek slēgts konkurss par kandidātu atlasi starptautiskās lidostas “Rīga” un ar to saistītās estakādes būvprojekta gatavošanai.
Pieminekļu sargs: centram pievienos jaunu vērtību
Juris Dambis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs: “Patlaban ir ļoti atbildīgs brīdis, izaicinājums lēmējiem. Rīgā ir izcila pilsētbūvnieciskā struktūra, tā ir ērta no plānojuma skatpunkta. Galvaspilsētas centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas nenozīmē, ka centrā nedrīkstam veikt izmaiņas, tomēr tām ir iejūtīgi jāierakstās gadsimtiem ilgi veidotajā vērtību sistēmā. No jauna pievienoto vērtību Rīgas centram novērtēs nākamās paaudzes.”
