“Stabiņu kari” rit pilnā sparā ne tikai Rīgā, bet arī Londonā un lielākajās Apvienotās Karalistes pilsētās 11
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Stabiņu kari” rit pilnā sparā ne tikai Rīgā, bet arī Londonā un lielākajās Apvienotās Karalistes (AK) pilsētās. Tie, kuri ikdienā var atļauties pārvietoties ar divriteni, par izmaiņām ir sajūsmā, taču visu to, kuri labprātīgi vai piespiedu kārtā izmanto autotransportu, dzīve kļuvusi krietni vien sarežģītāka.
Par zaļāku un ērtāku dzīvi
Pirms gada Londonas mērs Sadiks Kāns kopā ar TfL (“Londonas transports”) paziņoja par Londonas ielu transformēšanas plānu, solot desmitkārt palielināt riteņbraukšanu un piecreiz – pārvietošanos kājām. Lai veselīga un ekoloģiska pārvietošanās būtu droša, plāns paredzēja steidzami izveidot jaunus velobraukšanas celiņus, izmantojot pagaidu materiālus, tādējādi samazinot drūzmēšanos metro, vilcienos un autobusos.
Plānā ietilpa arī iepirkšanās ielu pārveide par riteņbraukšanai un staigāšanai draudzīgām vietām, kā arī satiksmes samazināšana dzīvojamajos rajonos, izveidojot tā dēvēto mazas satiksmes dzīvojamo rajonu.
Londonas mērs paziņoja: “Pēc koronavīrusa beigšanās mūsu sabiedriskā transporta kapacitāte būs dramatiski samazinājusies dēļ milzīgajiem izaicinājumiem, ko rada sociālā distancēšanās. Daudzi londonieši ir sev no jauna atklājuši staigāšanas un riteņbraukšanas prieku mājsēdes laikā, un, steidzami un lēti paplašinot ietves, izveidojot pagaidu velojoslas un slēdzot ceļus caurbraucošajam transportam, mēs palīdzēsim miljoniem cilvēku mainīt veidu, kādā tie pārvietojas mūsu pilsētā.”
Londonas mēra piemēram sekoja daudzas citas pilsētas, obligātās mājsēdes laikā uz tobrīd tukšajiem autoceļiem saliekot stabiņus un izveidojot pagaidu velobraukšanas ceļus. Normālā situācijā šādas kardinālas izmaiņas būtu prasījušas rūpīgu plānošanu un sabiedrisko apspriešanu, taču Covid-19 ierobežojumu aizsegā daudzus noteikumus izdevās apiet.
Britus uz velosipēdiem uzsēdināt neizdodas
Ir pagājis vairāk nekā gads, un ir izrādījies, ka britiem nemaz tik ļoti nepatīk braukt ar velosipēdu, turklāt laikapstākļi ar lietu vai sniegu vidēji 133 dienas gadā nav riteņbraukšanai piemērotākie. Stabiņotie veloceliņi, kas aizņem vienu ceļa joslu, stāv tukši, toties atlikušajā joslā ir kilometriem gari sastrēgumi, kas gaisu nekā nepadara tīrāku.
Garām netiek ne policija, ne ātrā medicīniskā palīdzība, ne ugunsdzēsēji, jo sastrēgumu pa stabiņoto veloceliņu vai ietvi apbraukt nevar. Stabiņu un dažādu norobežojumu izvietošana izraisījusi vietējo iedzīvotāju niknumu, vietām tos izdemolējot vai pat izlejot eļļu uz veloceliņiem.
Vēl sarežģītāka situācija ir ar ielām, kas slēgtas satiksmei “uz četriem riteņiem”, jo automašīnas tiek novirzītas uz blakus ielām, kur, saprotams, piesārņojums kļūst vismaz divreiz lielāks. Slēgtajās ielās nedrīkst iebraukt pat taksometri, tādējādi pensionāriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām katru reizi nākas meklēt palīgus, lai tiktu līdz transportam.
Šādu “uzlabojumu” pretinieki apgalvo, ka satiksmei slēgtajās ielās pārsvarā dzīvo bagātie londonieši, kuriem sirdsapziņa netraucē satiksmi novirzīt uz nabagāko kaimiņu rajoniem, lai izplūdes gāzes elpo tie, kuri nevar atļauties dzīvot “zaļajās” ielās.
Pārpratumi ar aizliegumiem
Lielākā daļa autobraucēju nemaz nezina, kā ir apzīmētas Londonas ielas, kur tagad vairs nedrīkst iebraukt, tādēļ Londonas pašvaldības gada laikā ir palikušas par 14 miljoniem mārciņu (16,39 milj. EUR) bagātākas, novērošanas kamerās fiksējot 250 000 pārkāpumus, par katru iekasējot līdz pat 130 mārciņu (152 EUR) sodu.
Vienā no Londonas rajoniem Haknejā, kur iekasēti 2,7 miljoni mārciņu (3,16 milj. EUR), 82% pārkāpumu ir veikuši autovadītāji, kuri tur nedzīvo, tādēļ jāsecina, ka lielākajai daļai par jaunās ceļa zīmes izskatu nav ne jausmas. “YouGov” aptaujā secināts, ka tikai puse no autovadītājiem spējusi atpazīt ceļa zīmi, 29% domājot, ka automašīnām un motocikliem atļauts braukt, nevis aizliegts.
Kamēr vides aktīvisti cīnās par veloceliņu saglabāšanu, tikmēr arī autobraucēji ir apvienojušies cīņai pret teritorijas atņemšanu. Nupat jūnijā tiesas sēdē Lambetas pašvaldībai nācās atzīt, ka Londonas dienvidos ielas slēgtas nelikumīgi, nesarīkojot sabiedrisko apspriešanu, tādēļ uzliktie sodi, iespējams, būs jāatmaksā.
Taču Sofijas Šeikas, invalīdes ratiņkrēslā, prasība par to, ka ielu slēgšana nopietni ierobežo viņas pārvietošanos, citā tiesas procesā tika noraidīta, tiesnesim iebilstot, ka Lambetas pašvaldības lēmums bija “godprātīgs eksperiments” un ka pandēmijas dēļ “vietējām amatpersonām nācās pieņemt radikālus un steidzamus mērus, lai mudinātu pārvietoties ar kājām un velosipēdiem”.
Taču tiesnesis piekrita argumentam, ka Covid-19 dēļ sešas nedēļas komā pavadījušās sievietes, kura spēj pārvietoties tikai invalīda krēslā un ir atkarīga no autotransporta, problēmas nav tikušas apzinātas pirms ielu slēgšanas.
Jauna problēma – e-skūteris
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – videi visnotaļ draudzīgie un ērti lietojamie elektriskie skūteri. Pagaidām tos drīkst lietot tikai konkrētos rajonos, visā valstī to ir nedaudz virs 30, un tikai īrējot no oficiālām skūteru īres kompānijām.
Jaudīgs elektriskais skūteris var sasniegt pat 110 km/h, taču īres skūteriem maksimālais ātrums drīkst būt 24,9 km/h, bet Londonā vēl mazāk – tikai 13 km/h. Īres maksa ir 14–20 pensi minūtē (16–23 eirocenti), taču, lai tos lietotu Londonā, pirms tam ir jāpabeidz īpaši tiešsaistes kursi, turklāt jābūt vadītāja apliecībai. Savu personisko skūteri drīkst izmantot privātīpašumā pēc sirds patikas, bet nekādā gadījumā uz koplietošanas ceļiem, velojoslām vai ietvēm.
Taču e-skūterus var iegādāties bez problēmām, un tie arī tiek lietoti uz nebēdu visur, kur vien iespējams, – uz ceļiem, uz veloceliņiem, uz ietvēm, jauniešiem bieži vien vizinoties divatā un neievērojot ne tikai satiksmes noteikumus, bet vispār jebkādus noteikumus. Londonā vien nedēļas laikā policija ir konfiscējusi 507 skūterus, jo tie tiek klasificēti kā motorizēts pārvietošanās līdzeklis, kam jābūt licencētam, par to jāmaksā ceļa nodoklis un nepieciešama tehniskā apskate.
Tā kā elektriskie skūteri ir ātri un klusi, tad tos iecienījuši Londonas zagļi, un Metropolitēna policija ir saskaitījusi, ka laikā no 2020. gada 1. jūlija līdz šī gada 30. aprīlim ērtie braucamie izmantoti 574 noziegumos. Ar tiem var nedzirdami piezagties pa ielu ejošam cilvēkam un izraut telefonu vai somu no rokām, kas arī ir viens no zagļu biežākajiem guvumiem.
Valdībai nepārtraukti tiek pieprasīts sakārtot likumdošanu, jo diemžēl braukāšana pa ietvēm beidzas ar satiksmes negadījumiem, dažkārt pat letāliem, taču pagaidām viss stāv uz vietas. Tikmēr Londonas mērs sola paplašināt velojoslas, lai tur pietiktu vietas arī elektriskajiem skūteriem, par ko riteņbraucēji nepavisam nav sajūsmā.
