Ivars Bušmanis: Stabilizēt nozīmē griezt? 3
Kaut arī pirmie melnie kraukļi, kuri šeit atmodināja iemidzināto konsolidāciju, bija Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais (8. maijā) un Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss (11. maijā), sliktā vēsts patiesībā nāca no Briseles.
Tas bija savlaicīgs brīdinājums: ekonomikai sabremzējoties, 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic t. s. konsolidācija 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja pieņem pašreizējo izaugsmi un pieteiktos tēriņus aizsardzībā (+0,3% no IKP) un veselības aprūpē (+0,2%). “Nākamajā gadā fiskālā telpā finansēt kaut ko jaunu ir ierobežoti, faktiski ar mīnusa zīmi. Ir riski. Varētu būt nepieciešama konsolidācija,” skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. “2016. gadā veidojas negatīvā fiskālā rezerve, kā dēļ budžets jākonsolidē par 0,6%. Budžeta deficīts 2,2% ir bīstami tuvu sarkanajai līnijai – 3% robežai,” savā agrajā brīdinājumā piesaka EK.
Kā parasti, ir divi varianti. “Konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus,” ābeces patiesības atgādina finanšu ministrs Jānis Reirs. “Ja tiktu pieņemts lēmums samazināt izdevumus, tad vidēji katrai ministrijai būtu jāsamazina izdevumi par 5%,” 113 miljonus eiro sadalījis Sakss, piebilstot, ka otrs konsolidācijas variants ir palielināt ieņēmumus, norādot tikai nodokļu palielināšanas ceļu. Cita ceļa neesot.
Valdības galva gan vienurīt (21. aprīlī “Rīta panorāmā”) izteicās, ka “varam dabūt papildu naudu, ja mēs nopelnām vai veicam strukturālas reformas”. Bet dzīvē pamazām pieteiktas tikai kārtējās pārmaiņas nodokļu politikā.
Vārdam “konsolidācija” radīta jauna nozīme. Līdz krīzei konsolidētas versijas bija likumiem, konsolidēti bija gada pārskati uzņēmumiem, vairākas partijas konsolidējās vienā. Tagad, izdzirdot vārdu “konsolidācija”, jājūtas kā kolektivizācijas ēras sākumā četrdesmitajos – “Mums kaut ko atņems!” Ja tad būtu bijis šis vārds, tad droši vien lauku saimniecības tiktu konsolidētas kolhozā.
Sākumā man šķita, ka griešana domāta tikai labklājības ministram Augulim, jo viņš bija nācis klajā ar grozījumiem pensiju likumā. Straujuma apliecināja, ka “konsolidācija nākamgad nebūs iespējama aizsardzības, drošības, veselības un izglītības jomās”. Taču tagad, pēc pensionāru draudiem, ir paziņots par piekto prioritāti, uz kuru griešana neattieksies. Nu nezinu, kas nav prioritāte. Tāpat kā tautsaimniecības prioritārajās nozarēs ietvertas itin visas.
Intervijā “LA” “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Uģis Magonis tā grūši noteica: “Matemātiķi no Finanšu ministrijas strādā ar ekseļa tabulām. Viņiem nevar iestāstīt: ja šogad ļaus dividendes ieguldīt attīstībā, nākamgad vai vēlāk saņemsit vairāk. Viņiem vajag tagad.” Atceros savu dzīvesgudro ģimenes dakteri Kukuti, kura man reiz teica: “Ja tev sāp vēders, nesāc ar ķirurgu – viņš noteikti atradīs, ko tev vajag izgriezt, un darīs to ar prieku.”
Vai tiešām nav nekādu citu variantu kā tikai nogriezt? Par spīti VID skaļajām publiskajām akcijām, ēnu ekonomiku nav izdevies apkarot. Vai atliek tikai viens ceļš – nodokļu celšana? Visām patēriņa precēm (PVN) vai tikai alkoholam, degvielai, ēkām? Neviens nedomā ārpus ekseļa tabulas šūnu kastēm?
“LA” diskusijā Alojā rūpnīcas “Sakret” īpašnieks Andris Vanags, kas pārstāv arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), sprieda ārpus: “Nevis čakarēsim autoservisus, frizētavas, skaistumkopšanas salonus, bet jādod ir burkāns. Skandināvijā, kad cilvēks grib uzbūvēt garāžu, izremontēt dzīvokli, piebūvēt māju, ja viņš ir savācis čekus par darbu un materiāliem, viņam atpakaļ samaksā nodokļus. Tieši tāpat, kā mums pašlaik atmaksā par izglītību un ārstēšanos. Tad mēs remontdarbos ņemtu nevis kaimiņu Janku, bet salīgtu firmu un pirktu būvmateriālus veikalā. Kā labāk? Lai VID inspicē kaimiņjankas, vai labāk ievilkt visus cilvēkus no pelēkās baltajā zonā?” Viņš pieteica LTRK pētījumu, kurā ar priekšlikumiem tuvākajā laikā nākšot klajā. To es gaidu ar lielāku cerību nekā pusgada nodokļu ieņēmumu rezultātus.
Krīzes gados Latvija piedzīvojusi budžeta apgraizīšanu. Tagad sekojošā griešanā var nogriezt izaugsmi. Arvien vairāk pārliecinos, ka labāk, lai ir izaugsmi veicinošs budžeta deficīts nekā stagnējošs nulles budžeta deficīts.
