Ģirts Vikmanis: Stabilitātes apnikums? 2
Priekšvēlēšanu laikā kā jau aktīvs pilsonis vēroju mediju publicētos reitingus un tos pavadošos komentārus. Šķiet, pašlaik politologi, kuru auditorija ir aprindas, kas dzīvojas pa Rīgas smalkākajiem krogiem, kalpo kā zibensnovedēji. Piemēram, politologs Ivars Ījabs apgalvo, ka “Saskaņa” ar “KPV LV” koalīciju neizveidošot.
Tomēr, palūkojoties uz vairāku aptauju rezultātiem, izskatās, ka šāds scenārijs ir diezgan reāls. “Saskaņai” tiek paredzēts stabils vairākums balsu Rīgā un Latgalē, bet “KPV LV” ir labas iespējas Kurzemē un Vidzemē. Jājautā – vai diplomētiem politikas analītiķiem nevajadzētu mācīties no saviem ārzemju kolēģiem? Breksits Britānijā, Trampa ievēlēšana ASV, Vācijā – “Alternatīva Vācijai” trešā vieta Bundestāga vēlēšanās – it kā attālas, tomēr biedējošas laikmeta zīmes. Tagad tās vēl spilgtāk uzplaiksnī pie Latvijas debesīm.
Kāds Latvijas Universitātes profesors pirms gadiem septiņiem runāja par iespējamu “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības koalīciju. Bija analītiķi, kas teica, ka ideja esot traka. Tomēr hipotēzi, ka tādas ieceres tiešām bijušas, pērn apstiprināja “Rīdzenes sarunu” publiskošana. Ja ticam sabiedriskās domas aptaujām, esam tuvu situācijai, kad ZZS šajā shēmā tiek aizvietota ar “KPV LV”.
Kāpēc izveidojusies šāda operacionālā vide, kas nav labvēlīga esošās koalīcijas turpinājumam?
Domājams, ka iemesls meklējams ikdienas pilsoņu attālinātībā no politikas. “KPV LV” politiķi bombardē publisko telpu ar ”vissirslikti” stāstījumu un kā īpašu pārliecināšanas metodi izmanto skaļu bļaustīšanos televīzijas šovos. Viņi ir pārbaudījuši, ka tas labi darbojas. Zināma daļa jaunāko vēlētāju to redz kā atraktīvu piegājienu politikai, kurā gan nav satura. “Klaunam taču jābūt Saeimā, viņš visu satricinās,” reizēm dzirdu no paziņām. Bet, ja gribat redzēt, kā notiek politiskais process, tas nav jāvēro caur Artusa kameru, var doties uz jebkuru Saeimas vai tās komisiju sēdēm un tās vērot kā klausītāji.
“Vissirslikti” stāstījumam ir melu ziņas pieskaņa. Pašlaik Latvija demonstrē straujāko IKP pieaugumu ES, šogad plānots piecu procentu kāpums, ir vidējās algas pieaugums, trūkst darbaroku vairākās nozarēs, tautieši, kas no sirds vēlas veidot dzīvi Latvijā, – atgriežas. Cēsis, Sigulda un Valmiera priecē ne tikai ar skaistiem dabas skatiem, bet sakārtotu un ģimenēm draudzīgu pilsētvidi.
Jānovērtē, kas sasniegts, nevis jāpaļaujas uz tukšiem “Mēs jums parādīsim” solījumiem. Vai stabilitāte un izaugsme nav daudzkārt vērtīgāka par “zelta teļiem”, ar kuriem mūs maldina kurnētāji? Paskatīsimies uz darbiem – “KPV LV” kandidāts Artuss Kaimiņš daudz runā un bārstās ar apvainojumiem citiem politiķiem, aiz viņa stāvošais Aldis Gobzems, pēc pētniecisko žurnālistu veiktās analīzes, bijis iesaistīts vērienīgās maksātnespējas administrācijas shēmās. Šo cilvēku darbības atgādina amerikāņu repera Eminema dziesmu, kurā viņš jautā: “Ja tev būtu viens šāviens, viena iespēja, kā to tu izmantotu?” Bet Latvijas sabiedrība nav tādā bezizejas situācijā.
“Saskaņas” darbus redzam Rīgā, kur uzņēmumā “Rīgas satiksme” uzpeld visādas “nanotehnoloģiju” shēmas
, bet tajā pašā laikā biļetes par braucienu ar sabiedrisko transportu ir neproporcionālas rīdzinieku atalgojumam salīdzinājuma ar citām pilsētām. Notiek “Saskaņas” cilvēku iekārtošana siltās vietās pašvaldību uzņēmumos.
Atzīstu, arī valdībā viss nav ideāli, tomēr te ir jautājums arī par principiem. Saprotams daļas tautiešu aizvainojums uz pašreizējiem politiķiem, kuri nav spējuši uzklausīt vēlētājus un būt dialogā ar viņiem. Taču jājautā arī kvēlākajiem “KPV LV” un “Saskaņas” atbalstītājiem – vai viņi valsts pārvaldi neuztver kā ārpakalpojumu, lai tikai sakārtotu savu dzīvi? Tādēļ gaidas pēc “valstij jāsāk ar sevi”.
Politika nav šovs, tā skar mūs visus. Dodoties pie vēlēšanu urnām, aicinu izvērtēt politiķu darbus un atcerēties, ka dzīvojam normālā un demokrātiskā valstī, par kuru daudzi saka: “Lielā iespēju zeme.” To apliecina arī tas, ka Latvijā vairāki uzņēmumi ražo kvalitatīvus produktus, piemēram, bezpilota lidaparātus, un Rīga pat starptautiskajos medijos nosaukta par “dronu centru”. Ir jātiecas uz to, lai tādu piemēru būtu vairāk.
