Stabili nestabilā tirgū 0
SIA “Valmieras mēbeles” ir lielākais no skaidu un MDF plātnēm gatavoto finierēto mēbeļu ražotājs Latvijā. Uzņēmumā strādā 112 cilvēki, un pagājušajā gadā tā gada apgrozījums pārsniedza 2,6 miljonus latu. Lielākie Valmierā ražoto mēbeļu noņēmēji ir Somijā, Vācijā, Austrijā, Holandē, Zviedrijā un Norvēģijā.
Racionāli paņēmieni – arī inovācija
Par inovatīvu uzņēmējdarbību SIA “Valmieras mēbeles” februārī tika nominētas meža nozares gada balvai “Zelta čiekuram”.
Jau astoto gadu “Valmieras mēbeles” vada Artis Petrovics, diplomēts mašīnbūves inženieris. Viņš uzskata, inovācijas būtībā ir ne tikai modernas iekārtas un jauni produkti, bet arī racionāli darba paņēmieni. “Jebkura mēbele ir konstrukcija, kas sastāv no detaļām. Detaļām jābūt arī tādām, lai tās būtu iespējams ērti ražot un līdz ar to arī izmaksas būtu mazākas.
Tāpēc mēs ļoti domājam par to, lai ar savā rīcībā esošajām iekārtām visas mēbeļu detaļas varētu izgatavot pēc iespējas ērti un ātri. Jebkurā situācijā mēs cenšamies atrast pareizāko risinājumu, veidu, kā to detaļu uztaisīt,” savu inovācijas filozofiju pamato A. Petrovics.
Tajā, kāda būs mēbeļu kvalitāte, liela nozīme arī tehnoloģijām. Tāpēc regulāri tiek domāts par tehnoloģisko iespēju uzlabošanu. Kā pēdējās iegādātas divas jaunas slīpmašīnas. Tās šobrīd ir pašas modernākās Latvijā un ir ērti apkalpojamas. Slīpējums ir ļoti kvalitatīvs, bet risks kaut ko sabojāt – minimāls.
Mēbeļu fabrikā ir arī moderna, ar datoru aprīkota plātņu griezējiekārta, tajā, ievadot attiecīgus datus, mašīna pati izrēķina, kā visekonomiskāk sagriezt loksnes, lai no tām iegūtu pēc iespējas vairāk detaļu.
Ražotnē izmanto bezatkritumu tehnoloģiju. Koksnes atliekas, mizas, koksnes putekļi un nekvalitatīvā koksne – siltumenerģijas ražošanai.
Ražojot mēbeles, domāts arī par vides un cilvēku drošību. Tāpēc darba procesā pārsvarā tiek izmantoti videi un cilvēka veselībai nekaitīgie apdares materiāli un ultravioletās cietēšanas un žāvēšanas paņēmieni. Valmieras rūpnīca ir viena no nedaudzām mēbeļu ražotnēm Latvijā, kas ieguvusi FSC sertifikātu.
Jāņem vērā mode un pieprasījums
Mēbeļu rūpniecībā mode spēlē ļoti lielu lomu. Lai noturētos tirgū, tai visu laiku jāseko. Tāpēc uzņēmums “Valmieras mēbeles” regulāri seko mēbeļu aktualitātēm visā pasaulē. Kas šobrīd modē?
“Lai cik tas būtu skumji, pēdējo divu gadu laikā pasaulē modē aizvien vairāk nāk ar dažādiem sintētiskiem materiāliem, arī melamīnu pārklātas, no skaidu vai MDF plātnēm ražotas mēbeles. Aizvien vairāk un vairāk pircēji no masīvkoka un ar dabiskiem materiāliem pārklātām mēbelēm pāriet uz dažādiem laminātiem,” novērojis A. Petrovics. “Tāpēc laminātus aizvien vairāk ražojam arī mēs. Te nav runas par to, ka mēs skrietu modei līdzi, ja šādas tendences pasaulē valda, mums tās jāņem vērā. Mūsdienās ar melamīnu pārklātas plātnes izskatās tik dabiskas, ka ir grūti tās atšķirt no īsta koka.”
Protams, lamināta mēbelēm pievienotā vērtība ir mazāka, jo rūpnīca iepērk jau gatavas plātnes, safrēzē tās, aplīmē maliņas un iestrādā mēbeļu salikšanai nepieciešamās detaļas. Darbietilpīgais finierēšanas process atkrīt.
Mēbeļnieki jāskolo pašiem
SIA “Valmieras mēbeles” sekmīgi sadarbojas ar nozares mācību iestādēm un zinātniskajām institūcijām. Uzņēmumā tiek nodrošinātas prakses vietas studentiem no augstskolām un profesionāli tehniskajām skolām. SIA “Valmieras mēbeles” aktīvi sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāli, nodrošinot prakses vietas un apmācot jauniešus un bezdarbniekus.
Uzņēmuma direktoru visvairāk priecē tas, ka ražotnē beigusies kadru mainība un kolektīvs nostiprinājies:
“Pirms gadiem es rūgti jokoju, ka pēc taisnības mums būtu jāpiešķir arī profesionālās skolas statuss, jo treknajos gados bija tā – kolīdz darbinieks pie mums bija apsildījis degunu un cik necik apguvis darba iemaņas, tā pacēla cepuri un devās uz vietu, kur maksāja vairāk. Tā tas notika visā Latvijā. Labi, ka tomēr izdevās saglabāt uzņēmuma pamatkodolu.”
Vai Latvijā lielākās finierēto mēbeļu rūpnīcas zīmols ar laiku varētu kļūt atpazīstams arī ārvalstu tirgos? A. Petrovics: “Droši vien tas ir katra ražotāja sapnis. Šobrīd klienti pasūta mums mēbeles, izsakot savas vēlmes. Mēs izstrādājam to dizainu un konstrukciju. Pēdējā laikā tieši pie dizaina izveides mēs strādājam aizvien cītīgāk un varam piedāvāt klientiem mēbeles, kuru dizainu pilnībā esam veidojuši paši.”
Viedokļi
Andris Plezers, asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektors: “SIA “Valmieras mēbeles” vienmēr bijis viens no vadošajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā. Tas ir ļoti inovatīvs uzņēmums ar senām tradīcijām. Kolektīvs nepārtraukti uzlabo mēbeļu kvalitāti, paplašina to klāstu, strādājot ar saviem dizaineriem un konstruktoriem. Darba disciplīna uzņēmumā ir ļoti augsta. SIA “Valmieras mēbeles” parasti pati pirmā iesniedz asociācijai gada pārskatus un citas pieprasītas ziņas. Uzņēmuma direktors Artis Petrovics vienmēr piedalās asociācijas direktoru padomes sēdēs un atbalsta arī mēbeļnieku rīkotos sporta svētkus.”
Aivars Einauss, asociācijas “Latvijas mēbeles” prezidents: “Šobrīd tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka sintētiskos materiālus aizvien grūtāk atšķirt no dabiskajiem, bet, tā kā pirmie ir lētāki, cilvēki bieži vien dod priekšroku izskatīgai, bet nedārgai mēbelei. Tomēr es nedomāju, ka tie, kas ražo finierētās un masīvkoka mēbeles, tiks izspiesti no tirgus. Ziņas, kuras esam saņēmuši no starptautiskām izstādēm Ķelnē un Stokholmā, liecina, ka pieaug arī pieprasījums pēc masīvkoka mēbelēm. Tātad dabiskie materiāli arī vienmēr būs cieņā. “Valmieras mēbeles” ir stabilas tirgū jau daudzus gadus, uzņēmumam ir pastāvīgi klienti, ražotne varētu savas jaudas arī kāpināt, taču šādu lēmumu pieņemt vienmēr ir riskanti, jo tirgus tomēr ir mainīgs.”
Vizītkarte
Artis Petrovics
Dzimis 1963. gadā Aizputē.
Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mašīnbūves fakultāti.
Strādājis rūpnīcā “Kurzeme” par tehnologu, vēlāk galvenā konstruktora vietnieku, SIA “Pēteris” vadījis mēbeļu ražotni.
No 2004. gada SIA “Valmieras mēbeles” ražošanas direktors.
Dzīvesbiedre Iveta ir grāmatvede, dēls programmētājs, neklātienē studē vēsturi.
Vaļasprieki – riteņbraukšana, kalnu slēpošana.
