Stabili nestabilā Itālija 0
Eiropas Savienības atbildīgās amatpersonas un politiķi, būdami vasaras atvaļinājumā, kur atvelk elpu no breksita, pagājušās nedēļas nogalē uzzināja, ka viņus gaida vēl kāda problēma, proti, iespējama varas krīze Itālijā.
Strīda ābols
Par “Piecu zvaigžņu kustības” jeb “M5S” un “Līgas” veidotās koalīcijas izjukšanas ieganstu kļuva izsenis strīdīgais, lielā mērā Eiropas finansētais projekts, kas paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju starp Lionu un Turīnu. Iespaidīgās kopējās izmaksas apmēram 26 miljardu eiro apmērā ir izskaidrojamas ar nepieciešamību izcirst caur Alpiem 57 kilometrus garu tuneli, un šis apstāklis vienmēr izraisījis daudz nesaskaņu.
Projekta iecere un ar to saistītās diskusijas aizsākās jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, bet lēmumu par dzelzceļa līnijas ierīkošanu Francijas un Itālijas valdības pieņēma šā gadsimta sākumā. Lēmums uzjundīja asus protestus un nereti arī sadursmes, īpaši Itālijā, tāpēc projekta īstenošana aizkavējās (daļēji arī finanšu krīzes dēļ) un darbi Alpu pakājē tika ievadīti vien 2014. gadā. 40% izmaksu sedz Eiropas Savienība, 35% – Itālija un 25% – Francija. Ieceres mērķis ir atslogot kravu pārvadājumus pa autoceļiem, kā arī paātrināt dzelzceļa pasažieru satiksmi. No Parīzes nokļūt Milānā varētu aptuveni četrās stundās tagad ceļā pavadīto septiņu stundu vietā, savukārt brauciena laiks maršrutā Liona–Turīna saruktu no četrām stundām līdz nepilnām divām.
Bet pretstāve turpinājās. Tāpat neizpalika tiesu darbi un citi juridiskas dabas skandāli, piemēram, sakarā ar aizdomām, ka darbu veikšanā piedalās ar mafiju saistīti apakšuzņēmēji. Nerunājot par joprojām skaļajiem iebildumiem, ka ekonomiskā ziņā projekts ne tuvu neattaisnos cerības, tas ir videi kaitīgs un sociālu spriedzi rosinošs, jo tiks iznīcināti veseli ciemati. Balstoties uz šiem argumentiem, “Piecu zvaigžņu kustība” izvirzīja prasību darbus pārtraukt, un pērn tas bija viens no “M5S” galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem. Turpretī “Līga” ātrgaitas dzelzceļa izbūvi uzskata par vajadzīgu.
Eiropas Komisija, kura jau novirzījusi projektam krietnu summu, bija devusi Romai laiku līdz 2019. gada beigām, lai Itālijas valdība galu galā ieņemtu skaidru kopēju nostāju. Bet tagad tā ir tīta vēl biezākā miglā.
Pretrunu koalīcija
Protams, valdības pastāvēšanas četrpadsmit mēnešos neizbēgami atklājās arī citas pretrunas. Finanšu politikas jomā vicepremjera Mateo Salvīni vadītā “Līga” iestājas par nodokļu samazinājumu. Tikmēr otrs vicepremjers Luidži di Maio nesen iesniedza parlamentam likumprojektu par minimālo algu – kārtējais “M5S” priekšvēlēšanu solījums – deviņi eiro stundā. Tādējādi vienojošais, ja tā varētu sacīt, abu partiju pieejā ir visa tā rezultātā augošais valsts parāds, kas sasniedzis 134% no iekšzemes kopprodukta. (Eiropas antirekordiste ir Grieķija – pērn 181%, taču Itālijas kā eirozonas trešās ekonomikas stāvoklis uztrauc daudz vairāk. Jāatgādina, ka atbilstoši ES spēkā esošajiem kritērijiem parāds nedrīkstētu pārsniegt 60% no IKP.)
Finanšu stabilitātes izpratnē “Itālija ir Eiropas lielākais drauds”, kā jau februārī secināja aģentūra “Bloomberg”, un aizritējušā pusgada laikā situācija nav uzlabojusies. Tēriņi vairo arī budžeta deficītu, bet neveicina valdības plānoto ekonomikas izaugsmi, kura saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm šogad būs pārāk pieticīga – 0,1% apmērā. Ir paredzēts, ka 2020. gada budžeta projekta pirmo uzmetumu valdība iesniegs Briselei līdz oktobrim…
Līdzšinējā prakse liecina, ka Luidži di Maio un valdības formālais vadītājs Džuzepe Konte sarunās par budžetu un vispār attiecībās ar komisiju bijuši vairāk noskaņoti uz kompromisu nekā Salvīni. Tas izpaudās arī Eiroparlamenta balsojumā par EK nākamo priekšsēdētāju, kad “Piecu zvaigžņu kustību” pārstāvošie eirodeputāti atbalstīja Urzulas fon der Leienas kandidatūru, bet “Līgas” deleģētie balsoja pret. Salvīni un viņa partijas pozīciju nostiprināšanās varētu sagādāt diezgan lielas problēmas Briselē un ne tikai tur vien.
Salvīni spētu savu ietekmi vairot, ja notiktu pirmstermiņa vēlēšanas, un viņš tās grib panākt pēc iespējas agrāk. Jo šobrīd reitingi ir glaimojoši – tie pareģo galēji labējiem ap 35% (“M5S” populistiem uz pusi mazāk), un tādā gadījumā “Līga” varētu veidot valdību kopā ar agrākajiem jeb 2018. gada vēlēšanu bloka partneriem, respektīvi, Silvio Berluskoni partiju “Uz priekšu, Itālija!” un “Itālijas brāļiem”. Šobrīd galēji labējie un labējie to nespēj vairākuma trūkuma dēļ.
Nenoteiktības periods
Tāpēc Salvīni nav arī politiskās darba kārtības noteicējs. Tikai valsts prezidents Serdžio Matarella ir tiesīgs atlaist parlamentu un izsludināt vēlēšanas. Savu vārdu otrdienas vakarā teica arī Senāts, proti, atteicās izskatīt steidzamības kārtā jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai, kā to pagājušās nedēļas nogalē prasīja Salvīni. Senatori atlika jautājumu līdz 20. augustam, kad tiks uzklausīts premjers Konte un lemts par turpmāko.
Novērotājiem nepalika nepamanīts, ka parlamenta augšpalātā “Līgas” līdera priekšlikumu noraidīja gan “Piecu zvaigžņu kustības”, gan opozīcijā esošās Demokrātiskās partijas pārstāvji, kas liek domāt par nākamās koalīcijas iedīgli. Centriski kreisās Demokrātiskās parijas iekšienē šajā ziņā pastāv atšķirīgi viedokļi, tomēr tās bijušais priekšsēdētājs, kādreizējais valdības galva (2014–2016) Mateo Renci jau esot aicinājis “M5S” vienoties, lai kopīgi atbalstītu jaunveidotu ministru kabinetu, kura uzdevums būtu izstrādāt ar EK saskaņojamo 2020. gada budžetu, kā arī Itālijas parlamenta reformu, kura iekļauta “M5S” programmā un paredz krasi samazināt deputātu skaitu (tagad abās palātās sēž 950 cilvēki, kas mūsdienu demokrātijā ir anahronisms). Tomēr tālākas vīzijas trūkst, un agrāk vai vēlāk pirmstermiņa vēlēšanas nāksies rīkot. Toties ir gūta Eiropas mērogā ielāgojama mācība priekšdienām.
