Lai izveidotu ekonomisku žogu, to labāk veidot pašam 0
Kādreiz pie saimnieku mājām taisīja dižus goda vārtus no izturīgiem ozola vai oša baļķiem. Ap 20 – 30 cm resnos stabus nomizoja un to daļu, kuru taisījās ievietot zemē, ugunskurā apdedzināja, veicot savdabīgu antiseptisko apstrādi. Stabus ievietoja zemē 100 – 150 cm dziļās bedrēs – atkarībā no grunts izturīguma. Zem staba gala bija oļi un grants, lai ūdens notecētu. Tāpat ap stabu sāniem apbēra grants slāni, kas nodrošināja brīvu lietusūdens kustību. Arī žoga stabus veidoja līdzīgi, tikai stabiņi bija tievāki un bedrītes seklākas. Pēc citas senas metodes, stiprinot žoga stabus, izmantoja bērza tāsi un darvu. Mūsdienās goda vārti nav modē un mazākiem vārtiem iztiekam ar mazākiem stabiem.
Koks, metāls, betons vai akmens
Pilsētas un lauku mājās redzami daudzveidīgi žogi un žogu stabi – no sentēvu laikos iecienītiem zedeņu žogiem, metālā kaltiem kalēja meistardarbiem, akmens sakrāvuma, līdz mūsdienu terordrošajiem tērauda stiepļu veidojumiem.
Vislētākie ir koka stabi, kas var būt virpoti vai kantaini. Parasti koka stabi tiek apstrādāti ar antiseptiķiem, kas nodrošina to ilgāku kalpošanu. Vislabāk, ja stabi ir autoklāvos impregnēti visā masā tāpat kā telefona stabi. Vienkāršu nožogojumu pie koka stabiem piestiprina ar skrūvēm vai naglām. Stabi ilgāk saglabājas, ja nepieļauj ūdens iesūkšanos kokā caur to galiem. Tādēļ tos veido slīpus vai uz galiem nostiprina metāla cepurītes. Koka stabi labi iekļaujas vispārējā lauku ainavā, taču tos nepieciešams bieži pārkrāsot. Tā kā koka stabu pazemes daļa ar laiku var satrupēt, tos mēdz stiprināt pie iebetonētiem metāla kāpšļiem.
Nedaudz dārgāki ir populārie metāla stabi, kuri nopērkami daudzveidīgās formās, ar dažādu sienu biezumu un kurus var ātri samontēt. Lai pasargātu no rūsas, metāla stabus speciāli apstrādā ar cinku. Iegādājoties stabus, nevajag aizmirst par papildu aprīkojumu – atsaitēm, stabu cepurītēm un stiprinājumiem.
Betona žoga stabi ir masīvi un izturīgi. Svara dēļ to montāža ir sarežģītāka, tomēr uzstādāmi ātrāk nekā mūrētie, turklāt iespējams pasūtīt individuāla dizaina stabus. Lai betons nebojātos, stabus lietderīgi regulāri apstrādāt ar hidroizolējošu šķidrumu.
Visgreznākie ir mūrētie žoga stabi, kurus veido no ķieģeļiem vai plēstiem laukakmeņiem. Šādu stabu izveidošana ir darbietilpīga, tādēļ to izmaksas arī samērā augstas. Akmens stabus maz ietekmē vietējie klimatiskie apstākļi. Stabu mūrēšanas laikā tajos ieteicams ievietot cauruļveida pievadus zvanam, apgaismojumam vai mājrunim. Betona un mūrētie stabi labi sader ar žoga koka vai metāla vairogiem.
Ierakšana
Stabus nepieciešams pareizi nostiprināt zemē, lai tie negāztos ārā kā vecas sētas. Tradicionālais veids, kā zemē nostiprināt koka stabu, ir to ierakt. Ar lāpstu izrok 60 – 80 cm dziļu bedri. Tajā ievieto stabu, kam sānos piestiprināti koka spraišļi – tie neļauj stabu vēlāk izvilkt. Kad stabs ievietots, bedri pieber ar raupju granti vai oļiem, vēlāk ieskalo smiltis, aizpildot visas spraugas un stingri nostiprinot stabu.
Lielai teritorijai vajadzīgs daudz koka stabu, tāpēc darba ātrākai veikšanai noderīgs ir zemes urbis. Ar to zemē izurbj caurumu, nedaudz mazāku par staba diametru. Pēc tam stabu iedzen ar veseri. Sit pa koka latu, kas uzlikta uz staba gala. Latai jāaizsargā staba gals, lai vesera triecieni to nesaplēstu. Zemes urbjus var aizņemties no kaimiņiem vai nomāt celtniecības nomas punktos. Cits veids, kā nostiprināt koka stabu, ir izrakt 80 – 100 cm dziļu bedri, stabu tajā iebetonējot. Tad koka stabam jābūt izžāvētam. Taču šādā veidā stiprinot, koka stabs tiek pakļauts betona mitruma ietekmei un var ātri satrupēt. Lai no tā izvairītos, betonam var pievienot līdzekli, kas tam neļaus uzsūkt zemes mitrumu. Staba lejas galu iespējams impregnēt un apstrādāt ar bitumu, lai tas mazāk uzsūc mitrumu. Svarīgi, lai augšpusē nebūtu spraugas starp koku un betonu, kur tecēt ūdenim. Dažkārt koka stabu nostiprina ar iebetonētu metāla kāpsli. Tas nozīmē – zemē iebetonē metāla konstrukcijas, pie kā koku pieskrūvē. Šādus kāpšļus iespējams iegādāties veikalā, kā arī izgatavot pašam. Skats ir mazliet citāds, tomēr koka stabs vairs netiek pakļauts zemes mitruma ietekmei, to iespējams viegli nomainīt pret citu. Tāpat kā koka stabus, arī metāla stabus zemē var iedzīt ar veseri. To iespējams izdarīt bez iepriekšēja cauruma izveidošanas.
Stabs ar pamatni
Metāla stabus bieži nostiprina lentveida betonētā pamatā. Lielākai stingrībai ieteicams pamatam lietot armatūru un metāla stabu apakšējā daļā piemetināt papildu plāksni. Lentveida pamatam ir liela priekšrocība, īpaši lauku apvidos, jo tie nodrošina žoga apakšu pret zvēru ielaušanos. Pamatīgi taisītu lentveida pamatu zemē iegremdē metra dziļumā, lai, zemei sasalstot, tas neizkustētos un patiešām neviens nevarētu parakties apakšā.
Veidojot betona staba pamatu, to nepieciešams izveidot vismaz metra dziļumā – dziļāk par zemes sasalšanas zonu, lai sala laikā stabs neizkustētos. Betona stabu pluss ir gropes to sānos, kurās ievieto gatavu betona apmali, tā ietaupot līdzekļus, jo nav nepieciešams veidot lentveida pamatu. Arī mūra staba pamatu veido vismaz metra dziļumā, piedevām vidū uzstādot vienkāršu metāla armatūru, kas padara vieglāku staba mūrēšanu un stabu izturīgāku.
