Zemes piespiedu noma: absurda teātris var turpināties 31
Satversmes tiesa pasludinājusi kārtējo spriedumu par tā dēvētās zemes piespiedu nomas noteikumiem, atzīstot tos par neatbilstošiem Satversmei un tādējādi spēkā neesošiem no 2019.gada 1.maija.
Kā zināms, pagājušā gada jūnijā, grozot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, Saeimā noteica: ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad līdzšinējo 6% vietā no šī gada 1.janvāra nomas maksu varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019.gada – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Ar šiem grozījumiem Saeima mēģināja samazināt izdevumus tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri spiesti nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem.
Drīz pēc grozījumu pieņemšanas Satversmes tiesa saņēma Izraēlā dzīvojošās 96 gadus vecās Soņas Traubes prasību atcelt šos grozījumus. Ar tiem esot pārkāpts Satversmē ierakstītais tiesiskās paļāvības princips, aizskartas tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības gūt no tā labumu. Bet šī gada sākumā Satversmes tiesa saņēma prasību pieteikumus no vēl sešiem Latvijā un Kanādā dzīvojošajiem zemes īpašniekiem, kuriem, tāpat kā Soņai Traubei, Rīgā pieder zeme, uz kuras uzcelti daudzstāvu dzīvojamie nami.
Pēc prasības pieteicēju nolīgto advokātu tiesai skaidrotā, Saeimā pieņemtā kārtība izjauc līdzsvaru starp nomas maksas apmēru un maksājumiem, kurus valsts noteikusi zemes īpašniekiem. To ietekmē zemes īpašnieku ienākumi sarukšot trīs līdz piecas reizes.
Kā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas žurnālistiem skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, zemes īpašnieku apstrīdētie noteikumi nebūs spēkā no 2019.gada 1.maija. Ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad līdz šī gada beigām nomas maksu varēs noteikt līdz 5% gadā, bet no 2019.gada 1. janvāra līdz 1.maijam– līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības.
Tādējādi Saeimai dots laiks līdz nākamā gada 1.maijam pieņemt tādus zemes piespiedu nomas noteikumi, kuri būtu līdzsvarā ar zemes īpašnieku tiesībām.
Klausoties viņas skaidrojumu, radās iespaids, ka pati tiesas priekšsēdētāja nav pārliecināta, kur dzīvokļu un zemes īpašnieku jau tā nokaitētajās attiecībās būtu rodams šis līdzsvars un kādu to vispār var atrast, ja kādu ar varu piespiež nomāt citam piederošu zemi. Jautāta, vai tiesai nav patikuši Saeimā noteikti piespiedu nomas procenti, Ziemele atbild, ka tiesa vērtējot nevis procentus, bet principus, uz kuriem balstītas piespiedu zemes nomas attiecības. Tos vērtējot, tiesa secinājusi, ka ar šiem grozījumiem Saeima neesot pienācīgi analizējusi un novērtējusi, kādi tiesību ierobežojumi ar šiem likumu grozījumiem ir noteikti zemes īpašniekiem.
Uz jautājumu, vai Satversmes tiesa ņēmusi vērā, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija gatavo jaunu likumprojektu, kas paredz vispār izbeigt šo gadiem ilgušo absurdu, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem namiem, Ineta Ziemele atbild, ka Saeimā gatavotais Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts šīs lietas izskatīšanu neesot ietekmējis.
Kā zināms, šo likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā plāno skatīt nākamnedēļ, 19.aprīlī. Ja likumprojekts, kas zemes īpašnieku un iznomātāju piespiedīs pārdot zemi zem daudzdzīvokļu namiem, tad ir ļoti iespējams, ka no Soņas Traubes un Co Satversmes tiesa saņems kārtējo prasības pieteikumu par likuma neatbilstību Satversmei. Un šis absurda teātris tiks turpināts ar jauniem dalībniekiem un jaunu sparu.
