ST: Norma par nodokļa papildlikmi neapstrādātai lauksaimniecības zemei atbilst Satversmei 1
Norma, kas nosaka kārtību, kādā izbeidzas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) papildlikmes maksāšanas pienākums par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilst Satversmei, lēmusi Satversmes tiesa (ST), aģentūra LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta tika ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. AT ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērsās pieteicēja, kurai aprēķināta NĪN papildlikme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kaut arī pieteicēja šo nekustamo īpašumu jau gada sākumā bija atsavinājusi. Pieteicēja uzskata, ka nevar būt atbildīga par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu, jo faktiski šādu apstrādi var veikt tikai jaunais nekustamā īpašuma īpašnieks.
Lietā tika apstrīdēta likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta trešās daļas normu atbilstība Satversmes 105.pantam.
ST atzina, ka lietā apstrīdētā norma nav vērtējama Satversmes 105.panta ceturtā teikuma kontekstā, jo lieta pēc būtības neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to tiesa izvērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem.
ST, atsaucoties uz savu judikatūru, atzina, ka Satversmes 105.pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar “tiesībām uz īpašumu” saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, kā arī dažādas ekonomiskās intereses.
Valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu. Turklāt nosakot un realizējot nodokļu politiku, valstij ir plaša rīcības brīvība. Tas nozīmē, ka likumdevējam ir tiesības, ievērojot vispārējos tiesību principus un citas Satversmes normas, noteikt nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, skaidrots ST spriedumā.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.pantā noteikta NĪN maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās. Šā panta trešajā daļā paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredzēti izņēmumi no šā noteikuma.
ST spriedumā skaidrots, ka nodokļa maksāšanas pienākums personai vienmēr nozīmē īpašuma tiesību ierobežojumu. Neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekam taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums ticis atsavināts, ir pienākums maksāt ne tikai NĪN likmi, bet arī papildlikmi. Līdz ar to ST secināja, ka apstrīdētā norma ierobežo personas tiesības uz īpašumu.
Vērtējot to, vai apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, ST uzsvēra, ka ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī to īstenošanu. Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu.
ST spriedumā vērsa uzmanību, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens no valsts ekonomikai nozīmīgākajiem dabas resursiem. Tā būtiski ietekmē labvēlīgu dzīves vidi, ir nozīmīga dabas bagātība un vērtīgs tautsaimniecības resurss. Tās uzturēšanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm ir jāizvirza arī atbilstošas sakoptības prasības. No ilgtspējas principa izriet pienākums nodrošināt lauksaimniecībā izmantojamo zemju saglabāšanu, to efektīvu izmantošanu un apstrādāšanu, kas ietver Latvijai raksturīgās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Tādējādi ST secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.
ST arī secināja, ka papildlikme nodrošina arī nekustamā īpašuma nodokļa regulējošo funkciju, tāpēc nav uzskatāma par sodu.
Savā spriedumā ST uzsvēra, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar pienākumiem, kas var izrietēt no īpašuma tiesībām, tostarp pienākumiem attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tostarp atbilstoši ilgtspējas principam personai ar rūpību ir jāveicina šādas zemes izmantošana, apstrādāšana un saglabāšana nākamajām paaudzēm. Tā ir ne tikai katra indivīda, bet visas sabiedrības interese atbildīgi izturēties pret šo dabas resursu. Privāttiesiskās autonomijas ietvaros lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašniekam ir jāapzinās savi pienākumi. Tādējādi īpašnieks var paredzēt papildlikmes piemērošanu un par tās maksāšanu vienoties un segt to privāttiesiskā kārtībā.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
