ST neierosina lietu saistībā ar kriminālsodu par PSRS noziegumu noniecināšanu 1
Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma ar mērķi atzīt par spēkā neesošu jaunās Krimināllikuma redakcijas normas saistībā ar kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, lēmums pieņemts tādēļ, ka pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām, proti, nav sniegts pieteikuma juridiskais pamatojums.
SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins sacīja, ka vispirms nepieciešams rūpīgi iepazīties ar ST vērtējumu, un sīkākus komentārus šajā jautājumā varēs sniegt tikai pēc tā. Vienlaikus Agešins uzsvēra – SC konsekventi norāda, ka šie likuma grozījumi veicina vārda brīvības ierobežošanu Latvijā, turklāt to saprotot arī liela daļa sabiedrības.
Pieteikumā SC deputāti apstrīdēja Krimināllikuma 74.1 pantā ietverto normu atbilstību Satversmes 1. un 92.pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.panta 1.punktam.
Jaunajā likuma panta redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība par PSRS vai nacistiskās Vācijas veiktās Latvijas agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, un SC deputāti uzskata, ka “tā ir cīņa pret brīvdomību viduslaiku tradīciju garā un solis ceļā uz autoritārismu”. Tas ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurš nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, iepriekš uzsvēra opozīcijas politiķi.
Konstitucionālajā sūdzībā bija norādīts, ka pēc 2014.gada 15.maija likuma izsludināšanas un spēkā stāšanās ir izdalīts jauns noziedzīga nodarījuma sastāvs, un ar to likumdevējs apšauba nacistiskās Vācijas agresijas pret Latviju atrašanos starp citiem starptautiskiem noziegumiem.
“Analizējot jauno normu no dažādiem viedokļiem, ir jāsecina, ka likumdevēja starptautisko krimināltiesību strīdīga interpretācija ir radījusi normu, kura ietver pretrunīgas idejas un padara ļoti problemātisku kvalitatīvu spriedumu taisīšanu uz šīs normas pamata,” norāda deputāts Valērijs Agešins (SC). Likumdevējs neesot pamatojis, kā tieši vairāk nekā 20 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsti apdraud jaunajā Krimināllikuma normā norādītie izteikumi.
Cita starpā deputāti uzskata, ka jaunā Krimināllikuma norma arī ierobežo vārda brīvību, jo nenosaka, kas būtu jāsaprot ar pantā ietvertajiem vārdiem “rupja noniecināšana”. Tādējādi likuma redakcija pieļauj personas saukšanu pie kriminālatbildības arī par izteikumiem, kas, piemēram, akadēmiskā diskusijā noliegtu noziegumu pret cilvēci, pat ja izteikumu autora mērķis, noliedzot šos noziegumus, būtu iesaistīties juridiskā vai vēsturiskā diskusijā.
Prasības pieteikumu kopā parakstījuši 20 SC deputāti.
Kā ziņots, Saeima 15.maijā galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, cita starpā nosakot kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu.
