ST ierosina lietu saistībā ar iedzīvotāju aptauju Ikšķilē 1
Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Jura Pūces (AP) rīkojuma par iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu nolikuma apturēšanu, atbilstību Satversmei, aģentūra LETA uzzināja ST.
Tiesā skaidroja, ka lieta ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma. Ministrs ar apstrīdēto aktu apturējis domes pieņemtā Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbību. Pēc ministra ieskata, nolikumā paredzēts organizēt aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc savas formas līdzinās vēlēšanām vai vietējam referendumam saistoša lēmuma pieņemšanai.
Taču normatīvajos aktos neesot paredzētas pašvaldības domes tiesības organizēt šādu aptauju vai rīkot vietējos referendumus. Turklāt administratīvi teritoriālā reforma esot nozīmīgs valsts un sabiedrības dzīves jautājums, kas jāizlemj pašam likumdevējam.
Savukārt dome, izskatījusi apstrīdēto aktu ārkārtas sēdē, nolēma atstāt nolikumu bez izmaiņām un iesniegt ST pieteikumu par apstrīdēto aktu. Dome uzskata, ka apstrīdētais akts neatbilst Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantam.
Dome norādīja, ka saskaņā ar Hartas 5.pantu lēmums par pašvaldības teritorijas robežu izmaiņām nevar tikt pieņemts bez konsultēšanās ar attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem. Savukārt no Satversmes 1. un 101.panta izrietot pašvaldības iedzīvotāju tiesības uz efektīvu līdzdalību pašvaldības darbībā, tostarp tiesības paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu. Tādēļ atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 12.pantam dome esot tiesīga organizēt šādu aptauju kā tās brīvprātīgu iniciatīvu, lai noskaidrotu un efektīvāk pārstāvētu pašvaldības iedzīvotāju viedokli par administratīvi teritoriālo reformu.
Dome uzskata, ka aptaujas forma un norises kārtība nevar maldināt par tās rezultātu nozīmi un sekām, jo dome esot pienācīgi informējusi pašvaldības iedzīvotājus par to, ka aptaujai ir konsultatīvs raksturs.
ST ir uzaicinājusi ministru līdz 2019. gada 16.oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 16.janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka 18.jūlijā Ogrē notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijas ar Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada domes deputātiem par Ogres novada apvienoto administratīvo teritoriju.
Pūce sarunā nepieļāva iespēju Ikšķiles novadam saglabāt cerēto neatkarību.
“Ministrs skaidri norādīja, ka Ikšķiles novads nākotnē kā neatkarīga teritoriāla vienība nevarēs pastāvēt, tādēļ tas jāiekļauj Ogres novada sastāvā. Viņš uzsvēra, ka Ikšķiles novada attīstības augstie rādītāji ir saistīti tikai ar Rīgas tuvumu, bet pašvaldības lielais ieguldījums šīs teritorijas sakārtošanā un attīstībā nav noteicošais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot Ikšķiles novadā,” apgalvoja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa (LZS) pauda nostāju, ka Ikšķiles novads apvienošanas gadījumā neiegūs ministrijas solītos uzlabojumus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un teritorijas izaugsmē.
“Ir ļoti skumji, ka sarunu process notiek diezgan vulgāri, vienos vārtos, nepieļaujot iespēju rast citus risinājumus. Tikšanās laikā mēs nedzirdējām konstruktīvas atbildes uz tiem 25 jautājumiem, kurus Ikšķiles novada pašvaldība bija iesniegusi. Mēs esam saņēmuši no VARAM tikai formālu atbildes vēstuli. Mums nav priekšstata, kā šī reforma var attīstīties kopumā ne tikai novadā, bet arī valstī. Tas, kas labāk māk saimniekot, tas arī labāk dzīvo. Un mūsu novada iedzīvotāji to nodrošina ar saviem nodokļiem un savu attieksmi,” piebilda domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP).
Trapiņš piekrita Batņas teiktajam, ka Ikšķiles novadam ir jāskatās Pierīgas virzienā, jo tas sevi uzskata par Pierīgas pašvaldību ar ļoti labiem rādītājiem un perspektīvām attīstības tendencēm. “Ir skaidri noprotams, ka pašreizējās valdības nostādnes ir virzīt šo reformu tādu, kādu valdība ir iecerējusi. Tas mērķtiecīgi tiek arī darīts. Uzskatām, ka reforma ir sasteigta, nav pārdomāta un izanalizēta, kas ir bezatbildīgi, jo no tās būs atkarīga visu Latvijas iedzīvotāju nākotne,” sacīja Trapiņš.
