ST atzīst par atbilstošām normas noteikt kriminālsodu par operatīvas darbības traucēšanai paredzētas ierīces izmantošanu 0
Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošām Satversmei Krimināllikuma normas, kas nosaka atbildību par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas ierīces aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Apstrīdētās normas atzītas par atbilstošām Satversmei. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pieteikuma iesniedzējs Mareks Beluga pēc sprieduma žurnālistiem paziņoja, ka spriedums viņam ir pārsteigums, taču viņš vēl plāno pacīnīties par savu taisnību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Beluga pērn tika notiesāts par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Viņam tika noteikts naudas sods desmit minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 3800 eiro, atņemot tiesības veikt jebkādas darbības ar stratēģiskās nozīmes precēm uz vienu gadu.
Apsūdzībā norādīts, ka vīrietis iegādājies speciāli radītu ierīci ar četrām antenām – plaša diapazona trokšņu ģeneratoru, kas saskaņā ar likuma normām atbilst ierīcei operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Neskatoties uz to, ka vīrietis nebija saņēmis atļauju no Valsts drošības dienesta (Drošības policijas), viņš to uzglabāja savā darba kabinetā.
Lietā bija aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainu un darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas.
Beluga vērsās ST, apstrīdot šīs Krimināllikuma daļas – redakcijā, kas bija spēkā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.decembrim – atbilstību Satversmei. Viņa ieskatā, apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot paredzējusi atbildību par tādas ierīces, kas nav domāta operatīvās darbības veikšanai, bet tās traucēšanai, aprites aizlieguma pārkāpšanu.
Tādējādi viņš esot notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī neesot bijis tieši paredzēts likumā. Turklāt apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot pietiekami skaidra un saprotama, lai uz tās pamata sauktu personu pie kriminālatbildības.
Minētā norma noteica, ka par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tāpat tiek apstrīdēts Ministru kabineta “Noteikumu par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” pielikuma apakšpunkts, redakcijā, kas bija spēkā no 2009.gada 28.novembra līdz 2014.gada 23.janvārīm. Tas noteica, ka iekārtas un ierīces operatīvo darbības pasākumu traucēšanai ir speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekfenču mērītāji un plaša frekfenču diapazona trokšņu ģeneratori.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei tādēļ, ka tās nav pieņemtas normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā arī nav pietiekami skaidras, lai persona uz to pamata tiktu saukta pie kriminālatbildības.
Iepriekšējā tiesas sēdē piedalījās un viedokli pauda pieteikuma iesniedzējs Beluga un viņa pilnvarotā pārstāve – zvērināta advokāte Jekaterina Halturina. Kā iepriekš vēstīja raidījums “LNT ziņas” Beluga tiesas sēdē pauda, ka kriminālsodāmība viņam esot sabojājusi dzīvi, uzliekot vairākus ierobežojumus.
Saeimu tiesā pārstāvēja Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Ilze Tralmaka, savukārt Ministru kabineta viedokli skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.
ST iepriekš uzklausīja un uzdeva jautājumus arī vairākiem lietā pieaicināto personu pārstāvjiem. Tiesas sēdē viedokli pauda Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta Privāto tiesību nodaļas vadītāja Ilze Tooma, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības pārstāvis majors Ivars Freibergs, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsulte Ieva Skirusa, Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, kā arī Valsts drošības dienesta darbinieks Petro Klučaņiks.
