ST apstrīd Krimināllikumā noteikto amatpersonas jēdzienu 0
Satversmes tiesā (ST) ceturtdien ierosināta lieta par spēkā neesošās Krimināllikuma normas, kura bija noteikts amatpersonas jēdziens, atbilstību Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta ierosināta pēc bijušā AS “Latvenergo” viceprezidenta Aigara Meļko un bijušā uzņēmuma ražošanas tehniskā direktora Gunāra Cvetkova pieteikuma.
Tiesā apstrīdēta Krimināllikuma norma, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam, kurā bija noteikts, ka par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.
Iesniedzēju ieskatā, šī norma neatbilst Satversmes 92.panta otram teikumam, kurā teikts, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Strazda skaidroja, ka no pieteikumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Meļķo laikā no 2006.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam bija valdes loceklis akciju sabiedrībā, kuras akciju vienīgā īpašniece ir Latvijas Republika.
Savukārt Cvetkovs bija šīs akciju sabiedrības darbinieks ar tiesībām lemt par līgumu slēgšanu un parakstīt līgumus darba devēja noteiktajā apjomā.
Pieteikumu iesniedzēji tika saukti pie kriminālatbildības un atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 320.panta trešajā daļā (2009. gada 19. novembra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atbilstoši apstrīdētajai normai pieteikumu iesniedzēji atzīti par minētā noziedzīgā nodarījuma speciālajiem subjektiem – valsts amatpersonām.
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nav pietiekami skaidra, paredzama un kvalitatīva. Tāpēc viņiem neesot bijis iespējams paredzēt, ka tā varētu tikt attiecināta arī uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem un personām, kam ir tiesības rīkoties ar valsts kapitālsabiedrību mantu. Tādējādi esot aizskartas pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 92.panta otrajā teikumā noteiktās pamattiesības.
ST ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -Saeimu – līdz šī gada 10.decembrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 10. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto “Latvenergo” krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Meļķo, ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma “Energy Consulting” vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.
Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar pirmdienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.
Savukārt noziedzīgi iegūtie līdzekļi 146 500 eiro apmērā tiks konfiscēti valsts labā, kā arī no Cvetkova valsts labā tiks piedzīti 182 600 eiro, kas tika iegūti noziedzīgi, bet no Meļko tiks piedzīti 290 000 eiro, kas arī tika iegūti noziedzīgi, lēmusi Rīgas apgabaltiesa.’
Lietas tiesnese Ingūna Amoliņa aģentūrai LETA toreiz skaidroja, ka pirmās instances tiesa nepareizi novērtēja Meļko un Cvetkova statusu, uzskatot, ka viņi nav atzīstami par valsts amatpersonām.
Viņa norādīja, ka Meļko un Cvetkovs bija atzīstami par valsts amatpersonām, jo 2014.gadā izdarītie Krimināllikuma grozījumi paredz, ka par valsts amatpersonām atzīstamas personas, kuras uz laiku vai patstāvīgi izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, tajā skaitā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tulkojot šo likuma normu saistībā ar pastāvošo judikatūru, tiesas kolēģija nonāca pie secinājuma, ka šie grozījumi nerada jaunu statusu, kas ir valsts amatpersona, bet gan precizē jau iepriekš likumā paredzēto.
Tādējādi tiesa atzina par pierādītām izvirzītās apsūdzības un noteica sodu – brīvības atņemšanu -, jo likums par apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem citu soda veidu neparedz. Tāpat, nosakot apsūdzētajiem sodu, tika piemērota Krimināllikuma norma par saprātīgu kriminālprocesa ilgumu, secinot, ka šajā lietā ilgumu par saprātīgu nevar atzīt, tādēļ sods tika noteikts mazāks.
Tā dēvēto “Latvenergo” amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp “Latvenergo” prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Andreju Stalažu.
2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu “Latvenergo” īstenotajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.
KNAB uzskata, ka nu jau bijušās “Latvenergo” amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.
Savukārt iepriekš prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu, ka vērienīgajā uzņēmuma “Latvenergo” kukuļņemšanas pamatlietā Ģenerālprokuratūra apsūdzētā statusu noteikusi vēl vairākām personām, tādējādi patlaban šajā kriminālprocesā kopā ir apsūdzētas 12 personas.
