Viena no padomju laiku represīvajām praksēm atgriezusies 21. gadsimtā – Krievija atņem bērnus kara pretiniekiem 60
Trešdien, 15. martā, Tulas apgabala Efremovas starprajonu tiesa skatīja prasību par vecāku tiesību ierobežošanu Aleksejam Moskaļevam, kura 13 gadus vecā meita Marija kopš marta sākuma atrodas bērnunamā. Šis ir jau otrais šāds gadījums pēdējā laikā – aizbildnības iestādes sākušas atņemt bērnus tiem, kas iestājas pret karu.
Bērnu un vecāku piespiedu šķirtība ir viena no sliktākajām PSRS represīvajām praksēm, kas atgriezusies līdz ar citām totalitārās valsts metodēm, aģentūrai agents.media izteikušies vēsturnieki.
5. martā Ulanudes iedzīvotājas Natālijas Filonovas adoptētais dēls tika arestēts apsūdzībās par uzbrukumu drošības spēkiem mītiņā pret mobilizāciju, arī viņš nosūtīts uz bērnu namu.
Kā tas bija represiju laikā
Staļina laikā “tautas ienaidnieku” bērni pēc vecāku aizturēšanas tika nodoti īpašos bērnu namos, un brīvībā palikušajiem radiniekiem ne vienmēr bija drosme šādus bērnus uzņemt savās ģimenēs. Formāli padomju represīvā prakse nekad netika nosodīta, un Komunistiskā partija un KGB netika atzītas par noziedzīgām organizācijām – un tas ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējos gados Krievija ir atgriezusies pie šādām atriebības metodēm, klāsta vēsturnieks Sergejs Bondarenko.
Tagad apdraudēta ir grupa, kuru vieno tas, ka tās biedrus valsts uzskata par ienaidniekiem pretkara runu dēļ. “Patiesībā mēs tuvojamies tam, ka vecāku pretkara nostāja tiek pielīdzināta antisociālai uzvedībai. Un tas nozīmē, ka var viņiemm atņemt bērnus, lai pasargātu viņus no tik briesmīgas ietekmes,” sacīja Bondarenko. Viņš atgādina, ka tā bija arī PSRS, kas neuzticējās “tautas ienaidniekiem” pat saviem bērniem.
Agrīnajai PSRS, viņaprāt, bija svarīga ideja par ģimenes iznīcināšanu kā tādu – cilvēks vispirms pieder valstij un tikai pēc tam – saviem radiniekiem. “Šeit valsts rīkojas kā supervecāks: atsakieties no viltus vērtībām, pretējā gadījumā mēs atņemsim bērnu,” saka vēsturnieks.
Kā tas bija pagājušā gadsimta 60. un 80. gados. Ja Staļina laikā no vecākiem šķirto bērnu skaits mērāms desmitos tūkstošu, tad vēlīnā PSRS ir zināmi vairāki desmiti šādu gadījumu, taču tas nav pilnīgs saraksts, sacīja padomju disidentu eksperts Aleksejs Makarovs. Oficiāli nav reģistrēti gadījumi, kad šāds instruments būtu izmantots pret cilvēktiesību aizstāvjiem un politisko opozīciju. Bērni galvenokārt tika atņemti ticīgajiem: baptistiem, Lietuvas katoļiem, vasarsvētku draudzes dalībniekiem un dažām adventistu organizācijām.
Kas kopīgs starp PSRS un mūsdienu Krieviju
Pirmie mēģinājumi opozicionāriem atņemt vecāku tiesības tika veikti 2019. gadā: amatpersonas šādā veidā mēģināja sodīt Prokazovu ģimeni un Čomsku ģimeni, taču tiesas atteicās apmierināt prokuratūras prasības.
Tikai tagad pirmo reizi Krievijas mūsdienu vēsturē tas ir “pilnīgi nopietni”, aģentūrai sacīja juriste Aleksandra Bajeva. “Ja viņiem izdosies ievietot bērnu bērnunamā, tas būs šausmīgs precedents, kas var radīt šausmīgu praksi. Krievijas bērnu nami ir tā pati soda izciešanas sistēma, tikai bērniem, neviens vecāks nevēlas, lai bērns tur nonāktu,” sacīja Bajeva.
