Ko Kremlis tagad darīs ar “Vagner” algotņiem? Kremlim patiesībā no viņiem ir bail 86
Privātā militārā grupējuma “Vagner” iestrēgušais apvērsums kropļos Krievijas karu Ukrainā, tā uzskata eksperti. Šaubas par algotņu lojalitāti var atturēt Kremli viņus atkal izmantot militāros uzbrukumos, tā spriež izdevums The Telegraph.
Haoss, ko Krievijas bruņotajos spēkos izraisīja “Vagner” grupas apvērsuma mēģinājums, var liegt tai veikt turpmākas nopietnas militāras ofensīvas Ukrainā, svētdienas vakarā paziņoja analītiķi.
Lai gan algotņu grupas priekšnieks Jevgēņijs Prigožins ir pavēlējis saviem kaujiniekiem atgriezties frontes bāzēs, ir pamatotas šaubas par šo 25 000 karavīru lojalitāti Krievijas armijai. Tas, visticamāk, ierobežos algotņu turpmāku izmantošanu Krievijas armijas augstākajā pavēlniecībā.
Bijušais ASV ģenerālis Bens Hodžess sacīja, ka pat tad, ja “Vagner” vienības tiktu izjauktas un sadalītas starp pārējām Krievijas militārajām vienībām, regulārās armijas komandieri tām diez vai pilnībā uzticētos.
“”Vagner” karaspēks vai nu aizies prom, vai tiks sadalīts pa Krievijas armiju kā individuālie aizvietotāji, kas pastāvīgi tiks turēti aizdomās,” viņš rakstīja tviterī.
Saskaņā ar pamiera noteikumiem, kas lika Prigožinam sestdien atsaukt apvērsuma mēģinājumu, “Vagner” karavīriem, kas piedalījās dumpi, tiks piedāvāta imunitāte pret kriminālvajāšanu, bet pārējiem tiks atļauts parakstīt formālus līgumus ar Krievijas armiju.
Tomēr nav skaidrs, cik daudzi vēlēsies izmantot šo piedāvājumu un vai Krievijas armijas komandieri viņus patiešām vēlēsies savās rindās.
“Visa apvērsuma ideja joprojām šķiet ļoti neskaidra, taču tas nozīmē, ka visi algotņi tagad ir zaudējuši ticību savai centrālajai vadībai,” sacīja Daniels Ridlijs, bijušais britu karavīrs, kurš vada Ukrainas spēku privāto apmācību programmu “Trident Defense Initiative.”
“Mēs tagad, iespējams, vairs nepieredzēsim kādu Krievijas ofensīvu, un to, kādā teritorijā Krievija joprojām ir Ukrainā, viņiem tagad var būt grūti noturēties.”
“Vagner” spēki ir bijuši iesaistīti dažās no smagākajām kara kaujām, jo īpaši nogurdinošajā, 10 mēnešus ilgajā, kaujā ap Donbasa pilsētu Bahmutu, kuru Kremlis ir atzinis par vienu no retajām uzvarām.
Lai gan lielu daļu no šīm kaujām ir veikuši “Vagner” mobilizētie, bijušie notiesātie, no kuriem tūkstoši gājuši bojā kaujās, grupas profesionālie karavīri lielākoties joprojām ir sveiki un veseli, sacīja Ridlijs.
Tās bija īstās “Vagner” rindas, nevis no bijušajiem notiesātajiem, kas, šķiet, vadīja apvērsuma mēģinājumu Krievijā. “Varēja redzēt, ka viņiem bija profesionāls komplekts un
tie labi izskatījās – tie nebija cietumnieku un zeku karaspēks,” viņš teica. “”Vagner” vispār nav iztērēti spēki, pretējā gadījumā viņi nebūtu mēģinājuši veikt apvērsumu.”
Viņš piebilda, ka šīs grupas profesionālajām zināšanām bija izšķiroša nozīme Krievijas virzībā uz Donbasa pilsētām, piemēram, Bahmutu un Soledaru. Tomēr viņu panākumi bija arī radījuši esprit de corps, kas lika viņiem uzskatīt sevi par atsevišķiem no Krievijas, patstāvīgiem militāristiem.
“Šie cilvēki ir uzticīgi “Vagner”, tagad tā ir diezgan slavena vienība,” viņš teica. “Viņi tik viegli neatteiksies no “Vagner” atpazīstamības zīmes, lai reģistrētos Krievijas Aizsardzības ministrijā.”
Bahmutā un tās apkārtnē, kur “Vagner” karaspēks ļoti labi pazīst zemi, Kremlim, iespējams, joprojām bija kaut kādā veidā jāizmanto “Vagner” spēki. Tomēr
Krievijas armijas komandieri, visticamāk, tagad baidās, ka, pavēlot Vāgnera karaspēkam piedalīties nopietnās kaujās, viņi var sarīkot sacelšanos, kas varētu izraisīt sestdienas apvērsuma atkārtošanos.
