Krievijas karavīri “krīt kā mušas”. Satelīti dokumentējuši milzīgu apmēru pierādījumus 116
Kopš kara sākuma Ukrainā krasi pieaudzis apbedījumu skaits kapsētās, kas saistīti ar Krievijas Aizsardzības ministrijas elites vienībām un Vāgnera algotņu grupējumu, raksta The Telegraph. Lai gan Krievija nesniedz datus par nogalināto karavīru skaitu, uzņēmuma Maxar Technologies sniegtie satelītattēli apstiprina Rietumu aplēses par ievērojamiem krievu karapulka zaudējumiem, atzīmē izdevums.
Piemēram, tikai vienā Tulas kapsētas daļā kapu skaits četrkāršojās no 2021. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim. Tajā pašā laikā blakus esošajā Bogorodskojes kapsētā parādījās pilnīgi jauns zemes gabals, kas ir trīskārši lielāks nekā iepriekšējais.
Abas kapsētas atrodas netālu no Rjazaņas, Krievijas rietumos, kur bāzējas 106. gvardes gaisa desanta divīzijas vienības. Tās karaspēks piedalījās pirmajās kara kaujās un pēc tam Bahmutas ieņemšanas operācijās kopā ar vāgneriešiem.
Pēc Rietumu izlūkdienestu aplēsēm, kaujās par šo Doņeckas apgabala pilsētu vien varētu būt gājuši bojā līdz 20 000 Krievijas karavīru.
Fotogrāfijās redzama arī ievērojama Tuvas kapsētas pie Feodosijas paplašināšana anektētajā Krimā un Mihailovskas kapsētas pie Stavropoles. Abas saistīti ar 7. gvardes gaisa desanta divīziju, kas karo pret Ukrainu kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Tās karaspēks piedalījās ofensīvā dienvidos pie Hersonas un Nikolajivas, kur cieta smagus zaudējumus.
Vēl viens palielināts apbedījums ir Alabino kapsēta, kas saistīta ar 2. gvardes motorizēto strēlnieku divīziju. Tā piedalījās ofensīvā Ukrainas ziemeļos un neveiksmīgajā Čerņigovas aplenkumā. Ielenkšanas laikā 2022. gada februārī tika nogalināti vairāk nekā 150 vienības karavīri, bet aptuveni trīs simti tika sagūstīti.
Kapu satelītattēli ir “pārsteidzoši” un parāda “milzīgo cenu, ko Krievijas armija maksā par iebrukumu Ukrainā”, sacīja bijušais Lielbritānijas armijas izlūkdienesta virsnieks un NATO plānotājs pulkvedis Filips Ingrams.
“Mani nepārsteidz straujais kapsētu pieaugums bāzu tuvumā, jo Krievija šobrīd zaudē vairāk nekā 900 karavīru dienā ar minimālu teritoriālo ieguvumu. Par to liecina kauja par Avdijivku, kurā gāja bojā vairāk nekā 16 000 viņu karavīru,” viņš atzīmēja.
Vienlaikus Ingrams atzīmēja, ka apbedījumu skaita pieaugums neatspoguļo reālos zaudējumu skaitļus. “Daudzi ķermeņi tiek atstāti kaujas laukā. Bojāgājušo identificēšana un repatriācija Krievijai nav prioritāte, jo tas ļauj noslēpt patiesos zaudējumu apmērus no sabiedrības un ietaupīt uz kompensāciju izmaksāšanu ģimenēm,” viņš piebilda.
Ievērojami paplašinājušās arī ar “Vagner” saistītās Baku un Berezovskas kapsētas. Pēc dažām aplēsēm, no kara sākuma līdz 2023. gada vasaras vidum gāja bojā 22 000 grupējuma algotņu jeb katrs trešais.
2024. gada 21. februārī Mediazona un BBC žurnālistiem no krievu dienesta izdevās apstiprināt vairāk nekā 45 100 Krievijas militārpersonu nāvi, pamatojoties uz atklātajiem avotiem. Ņemot vērā Rosstat un Mantojuma lietu reģistra datus, nogalināto skaits varētu svārstīties no 66 000 līdz 88 000 karavīru.
Šis aprēķins sakrīt ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas datiem par 70 000 Krievijas militārpersonu nāves. ASV uzskatīja, ka šis skaitlis ir 60 000, savukārt Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis pagājušajā mēnesī sacīja, ka varētu runāt par 180 000. Krievijas Aizsardzības ministrija jau ilgāku laiku nav sniegusi informāciju par bojāgājušo skaitu.
