Kādi budžeti ir valstīm? 62
NASA budžets 2025. gadam ir 25,4 miljardi, kas ir tuvu 2024. gadam (24,9 miljardi). Ir arī SDA (Space Development Agency, – Red.), kuras budžets no 2025. gada būs aptuveni 25,5 miljardi. Taču nauda nav viss.
Pilnīga Mēness izpēte (jo īpaši pilotējamās ekspedīcijas) nav iespējama bez supersmagās klases nesējraķetes, kas orbītā spēj palaist vairāk nekā 50 tonnas kravas. Pašlaik darbojas tikai divi šādi pārvadātāji – Falcon Heavy (var pacelt 63,8 tonnas) no SpaceX un Space Launch System (spējīgs pacelt 95-130 tonnas), ko radīja Boeing un virkne citu uzņēmumu. Abas raķetes ir amerikāņu.
Kā ar Ķīnu? Iepriekš minētā raķete Changzheng-5 ir smagās klases nesējs: tas ir, vienu līmeni zemāk nekā Heavy un SLS. Tā “griesti” ir 25 tonnas, kas ir pietiekami, lai palaistu salīdzinoši nelielu starpplanētu staciju, bet nepietiek kaut kam nopietnākam. Tāpēc ķīnieši aktīvi strādā pie jaunā “Changzhen-9”, kas zemā atbalsta orbītā spēs palaist aptuveni 130 tonnas kravas. Izstrādē ir arī “Changzhen-10”, kam ir “pieticīgāki” rādītāji – aptuveni 70 tonnas, ja var ticēt atklātajiem avotiem. Tiek pieņemts, ka abas raķetes varētu būt gatavas aptuveni 2030. gadā.
Amerikāņi Ķīnu apsteidz arī pilotējamo kuģu jautājumā, ar kuru palīdzību varēs veikt ekspedīciju uz Mēnesi. Orion, kas pirmo reizi tika palaists 2022. gadā un kam 2026. gadā vajadzētu nogādāt astronautus uz Mēnesi “Artemis 3” misijas ietvaros (SLS raķete darbosies kā nesēja), ir ASV standarts.
Runājot par Ķīnas plāniem, mēs zinām tikai to, ka tās nākamās paaudzes pilotējamais kosmosa kuģis ir nosaukts par “Menzhou” un tā Mēness nolaišanās iekārta “Lanyue”. Abas ierīces joprojām ir prototipa izstrādes stadijā.
Visbeidzot, milzīga priekšrocība ASV un tās sabiedrotajiem būs kosmosa stacija Mēness orbītā, kas nosaukta par “Lunar Gateway”. Tiek pieļauts, ka tas ļoti atvieglos Mēness attīstību un ilgtermiņā pat ļaus izstrādāt plānu cilvēka lidojumam uz Marsu. Staciju viņi vēlas sākt būvēt nākamgad.
