Šrēders kāpj amatos Krievijā 2
Sociāldemokrāts Gerhards Šrēders no 1998. līdz 2005. gadam bija Vācijas kanclers. Šajā amatā izveidojis ciešus un draudzīgus sakarus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Šrēders pamanījās tieši no kanclera krēsla pārsēsties Krievijas gāzes monopola “Gazprom” projekta “Nord Stream” akcionāru padomes direktora krēslā, saņemot 250 000 eiro algu gadā. Apliecinājis sevi kā dedzīgu Krievijas enerģētiskā monopola interešu aizstāvi, pirms dažām dienām Šrēders iecelts arī Krievijas naftas firmas “Rosneftj” direktoru padomē.
Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Zaļo partijas Reinhards Bitikofers, vērtējot bijušā federālā kanclera karjeru Krievijā, nodēvējis viņu par “Putina politikas apmaksātu kalpotāju”, raksta respektablais izdevums “Die Zeit”. Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks paziņojis, ka “bijušā bundeskanclera un vadoša sociāldemokrātu partijas biedra pārvēršanās par Kremļa politikas instrumentu ir nepieņemama no morāles viedokļa”. Šāda amata ieņemšana ir pilnīgi nepareizs signāls, kas var “galīgi apglabāt” visus starptautiskās sabiedrības un Vācijas federālās valdības centienus darboties kā starpniekam Ukrainas konflikta noregulēšanā, atzīmē “Die Zeit”. Vācijas kanclere Angela Merkele esot bijusi saniknota par Šrēdera pausto atbalstu Putina iebrukumam Ukrainā, raksta izdevums “Der Spiegel”.
Šrēders un Putins daudzkārt kopīgi svinējuši viens otra dzimšanas dienas. Šrēders savulaik nodēvējis Putinu, kurš dažus mēnešus pirms savas prezidentūras sākuma solīja “žmiegt (čečenu) teroristus arī atejā”, par “nevainojamu demokrātu”. Kad Krievijas karavīri bez zīmotnēm iebruka Austrum-ukrainā, Šrēders steidzās aizstāvēt savu draugu Kremlī, jo Putins taču tikai gribot stipru Krieviju, kas nebūtu vājāka par ASV. Ģeopolitiķis Šrēders savulaik atzīmēja, ka Ukraina esot “kulturāli sašķelta”, daļai ukraiņu vairāk identificējoties ar Rietumiem, bet daļai skatoties uz Krieviju. Tad kāpēc neļaut Putinam sagrābt daļu no prokrieviskās valsts, par Šrēdera viedokli ironizē vācu mediji.
Šrēdera kandidatūru “Rosneftj” direktoru padomē esot izvirzījusi Krievijas valdība, un viņš varētu tikt apstiprināts kā viens no “neatkarīgajiem” direktoriem septembra beigās. Firma “Rosneftj” ir ietverta ES sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmumu sarakstā pēc Kremļa veiktās Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksijas 2014. gada martā. Krievija mēģināja apstrīdēt sankciju leģitimitāti Eiropas tiesā Luksemburgā, taču ET atzina sankcijas par pamatotām. Analītiķi uzskata, ka “Rosneftj”, kura izpilddirektors ir Putina tuvs sabiedrotais Igors Sečins, varētu plānot izmantot Šrēdera kontaktus Rietumeiropas politiskajās un biznesa aprindās, lai mēģinātu apiet sankcijas.
