Pētnieks: Putins ir nolikts uz tāda ceļa, ka nav, kur atkāpties – prezidents līdz beigām 99
la.lv
Vai šobrīd ir ticama jebkāda Krievijas attīstība, kaut vai viļņveida – demokrātijas, totalitārisma, absolūtisma atkritieni un kāpumi? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Globuss” uzdeva Sandim Šrāderam, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniekam.
Ja runājam par demokrātijām un impērijām, kāda ir arī Vladimiram Putinam, tad ir tā, ka demokrātijās vara var normāli nomainīties, aizejošais prezidents paspiež roku jaunievēlētajam, neviens nenonāk cietumā, netiek noindēts, netiek aizsūtīts uz Sibīriju vai kaut kur nāves nolemtībai, tā situāciju skaidrot sāk Šrāders.
Piemēram, Borisa Jeļcina “demokrātiskā” valdīšana – tas bija laiks ar milzīgu demokrātijas tradīcijas deficītu, jo tāda Krievijā nekad nebija bijusi. Jeļcins izvēlējās cilvēku pēc sevis, kas garantēs viņa drošību, neliks viņu cietumā, neizrēķināsies ar režīmu un oponentiem, līdz ar to visas Krievijas prezidenta vēlēšanas Krievijā ir nolikušas Putinu uz tāda ceļa, ka nav jau, kur atkāpties un ir “prezidents līdz beigām,” šādu viedokli pauž pētnieks.
Alternatīva tam visam ir atentāts no iekšējā loka, tad revolūcija – kā tas notiek impērijās, tad režīma maiņa notiek vienā dienā, vienā datumā, tur nekas nenotiek viļņveidīgi vai pamazām, norāda Šrāders, sakot, ka atklāts paliek tikai jautājums – kas nāks vietā, vai tas būs labāks.
“Protams, būs mēģinājumi veicināt dialogu ar Rietumiem, kuri to jau sen gaida, lai varētu turpināt biznesu ar Krieviju,” atzīst pētnieks, piebilstot, ka diemžēl režīma maiņa notiek tikai tad, kad ir bijis liels kritiens.
