“Sputņikam” Latvijas orbītā nav šķēršļu 17
Kremļa rupors “Sputņik”, kas nupat izveidojis arī versiju latviešu valodā, Latvijas informatīvajā telpā var lidināties bez kādiem šķēršļiem, kaut arī mūsu valstī nav reģistrēts ne kā komersants, ne kā medijs. Saeimas deputāti, par mediju politiku atbildīgā Kultūras ministrija un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tikai nevarīgi plāta rokas. Šis portāls nav reģistrēts Latvijas Mediju reģistrā, un tā veidotāji nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā. (Krievijas valsts informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” gan esot mēģinājusi veidot oficiālu pārstāvniecību Latvijā, bet saņēmusi atteikumu). Taču tas viņiem nav traucējis elementāri Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā iegādāties domēnu sputniknews.lv un sākt darboties kā plašsaziņas līdzeklim. Tajā izvietotie raksti gan ir anonīmi, redakcijas kontaktu vietā ir tikai viens e-pasts, un saturs lielākoties sastāv no “Saskaņas” politiķu viedokļiem vai neveikli latviskotām preses relīzēm. Taču spēcīgā aizmugure “Rossiya Segodnya” veidolā kopumā ar Latvijas atbildīgo amatpersonu nevarību šo pagaidām blāvo Kremļa ruporu var padarīt par arvien bīstamāku propagandas ieroci.
“”Sputņik” ir interneta portāls, un interneta portālu darbību padome neregulē, jo likumdošanā tāds uzdevums nav paredzēts, tādēļ nevarēšu neko komentēt. Šajā ziņā padome ir bez jebkādas likumdošanas bāzes,” vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica NEPLP pārstāve Dace Ķezbere.
Arī Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēteris atrunājās ar frāzēm, kas no ierēdņiem dzirdētas jau gadiem: “Latvijai nepieciešama kompleksa, nopietna mediju politika, kas kopš neatkarības atjaunošanas nav bijusi. Diemžēl likumos nav precīzi nodefinēts, kas ir medijs un kas ir interneta medijs. Līdz ar to ir grūtības juridiski vērsties pret visiem šiem fenomeniem, kas pastāv internetā – portāliem, sociālajām vietnēm un tamlīdzīgi.” Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Lielpēteris pauda neizpratni, kādēļ latviešu žurnālisti tik ļoti interesējas par šo portālu. “Tas nav ne ietekmīgs, ne interesants, un tā reputācija ir apšaubāma. Visticamāk, neviens pat nebūtu to pamanījis, ja mūsu pašu mediji neceltu tādu trauksmi un nesataisītu lielāku reklāmu, nekā “Rossiya Segodnya” varētu vēlēties.” Viņš arī noraidīja pieņēmumus, ka Latvijā būtu tiesiskais vakuums interneta mediju ziņā. “Ja kāds interneta spēlētājs, tas pats “Sputņiks” vai kas tamlīdzīgs, savā saturā neievēros normatīvos aktus, tad tiesībsargājošās iestādes ir gatavas reaģēt,” apgalvoja ierēdnis. Tomēr maz ticams, ka “Sputņik” rīkosies tik primitīvi, ka sāks publicēt naida runu, aicinājumus uz valsts varas gāšanu vai citus acīmredzami Latvijas likumiem neatbilstošus rakstus. Tā vietā drīzāk būs piesardzīgi viedokļi vārda brīvības rāmjos, kas mēģinās uzsvērt Latviju kā neizdevušos, sevi aizstāvēt nespējīgu un cilvēktiesības neievērojošu valsti un vienlaikus veidos tēlu “labajai Krievijai, kas gatava nākt palīgā”, kā arī popularizēs lielās kaimiņvalsts oficiālo vēstures pozīciju un skatījumu uz ārpolitiku. Īsi sakot – nodarbosies ar to pašu, ko gadiem ilgi tepat uz vietas savās grāmatās, rakstos un “pētījumos” publicē Aleksandrs Giļmans, Aleksandrs Gapoņenko, Ilarions Girss un tamlīdzīgi personāži.
Ierēdņu optimismam nevēlas piekrist arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kurš Saeimā darbojas gan Aizsardzības un iekšlietu, gan Nacionālās drošības komisijās. “Valsts policijai jau bija nopietnas grūtības cīnīties ar skaidri nelegāliem kabeļoperatoriem, kur nu vēl monitorēt un kontrolēt interneta mediju saturu. Arī Drošības policijai darba netrūkst. Nacionālās drošības komisijā regulāri strādājam ar jautājumiem par informatīvās telpas aizsardzību, droši vien saistībā ar “Sputņik” būs no jauna jāpaceļ interneta portālu tēma,” sprieda Seržants.
Interneta mediju tēmu “pacelt” gatavojas arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas uzdevusi Kultūras ministrijas pārstāvjiem tuvākajās nedēļās iepazīstināt deputātus ar priekšlikumiem Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai. Plānots, ka sēdē piedalīsies arī NATO Stratēģiskās komunikācijas centra pārstāvji. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) uzskata, ka ir pamats satraukumam par Kremļa ruporu neierobežotu darbošanos Latvijā. Viņa pauda cerību, ka zināmus ierobežojumus šai propagandai varētu uzlikt jaunais Nacionālo sankciju likums, kas stāsies spēkā martā.
Arī vairāki manis aptaujātie mediju eksperti norāda, ka Latvijas stratēģija informatīvā kara apstākļos ir bijusi, mazākais, pasīva. “Mūsu politiķi mīl daudz runāt par informatīvo karu, bet nez kādēļ nerīkojas tā, kā informatīvā kara apstākļos būtu jārīkojas. Viņi sēž bunkuros un žēlojas tā vietā, lai sāktu aktīvu pretdarbību. Valstij nav nopietnas programmas vietējās krievu auditorijas uzrunāšanai!” uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāve Gunta Līdaka.
