Eiropas Savienība visuzstājīgāk vēršas pret pasaules pārkaršanu 4
Neseno teroraktu satricinātā Francija, desmitkāršojot drošības aizsardzību, ar šo nedēļu kļuvusi par mājvietu vēsturiskām pasaules valstu sarunām. ANO 21. klimata pārmaiņu konference sākās pirmdien Leburžē Parīzes pievārtē un ilgs divas nedēļas – līdz 11. decembrim. Konference ir ilgi gaidīta un solās būt saspringta, jo tās laikā ir iecerēts panākt jaunu vienošanos par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu, kas daudzām, īpaši uzlecošajām, ekonomikām būs grūts uzdevums. Francijā ieradušies 147 valstu un valdību vadītāji. Līderu vidū ir arī ASV prezidents Baraks Obama un Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.
Latviju Parīzes konferencē pārstāv Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kā arī pārstāvji no citām ministrijām.
Ekonomika bez izmešiem
Ar visambiciozāko mērķi ANO konferencē ieradušies Eiropas Savienības (ES) pārstāvji, lolojot cerības šo dienu laikā pārliecināt pasaules lielākos piesārņotājus.
ES mērķis ir skaidrs – panākt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, līdz 2050. gadam siltumnīcas efektu izraisošu gāzu samazināšanu par 60 procentiem salīdzinājumā ar 2010. gadu un līdz gadsimta beigām – pilnīgu pasaules ekonomikas dekarbonizāciju. To visu ES, kas patlaban no visas pasaules visaktīvāk iestājas par zaļāku dzīvi un aktīvāku cīņu pret klimata sasilšanu veicinošiem faktoriem, vēlas redzēt kā likumu, kas būtu pildāms un saistošs visām ANO dalībniecēm.
To, ka ir iespējams dzīvot zaļāk, nenodarot pāri labklājībai un ekonomikai, ES jau ir pierādījusi praksē. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, no 1990. līdz 2013. gadam kaitīgie izmeši ES teritorijā ir sarukuši par 19 procentiem, savukārt iekšzemes kopprodukts audzis par 45 procentiem. ES Francijā uzstājas ar vēstījumu, ka klimata pārmaiņas šajās dienās nav izdevīgas nevienam, jo veicina dabas katastrofas – lielus plūdus, sausumu, augsnes eroziju un citas nelaimes, kas savukārt rada badu, trūkumu, bruņotus konfliktus un galu galā migrāciju, cilvēkiem, lielākoties no Āfrikas un citām jaunattīstības zemēm, liekot pamest teritorijas un doties uz auglīgākiem un drošākiem reģioniem.
Vairāk naudas videi
ES ir lēmusi, ka līdz 2020. gadam vismaz 20 procenti no visa bloka budžeta būs veltīti dažādām ar vidi un cīņu pret klimata pārmaiņām saistītām aktivitātēm ne tikai pašmājās, bet arī ārpus robežām. Aptuveni divi miljardi eiro ik gadu nonāks trešo valstu budžetos nolūkā palīdzēt tām cīnīties ar vides piesārņojumu.
Brisele ir apņēmības pilna šo praksi turpināt cerībā, ka no savas artavas neatteiksies pasaules attīstītākās valstis. Aizvadītajā gadā attīstītās valstis savāca 62 miljardus dolāru trešo valstu atbalstam cīņā ar klimata pārmaiņām. ES arī mudina cīņā ar klimata izmaiņām piesaistīt vairāk privāto investoru, lai atslogotu valstu budžetus.
Sanāksmes pirmajās dienās, kad vairāk uzmanības piesaista atsevišķu līderu vēstījumi un uzrunas, žurnālisti, eksperti, kuri seko līdzi Parīzes konferencei, mēģina prognozēt iznākumu sarunām, kuras daudzi sauc par izšķirošām pasaules nākotnei. Izskan viedoklis, ka valstīm galu galā tomēr izdosies vienoties par kaitīgo izmešu samazināšanu, taču visām nebūs vienāda slodze un, piemēram, Ķīna iemanīsies iegūt atlaides, savukārt lielāku pienākumu daļu šoreiz varētu uzņemties ASV par spīti tam, ka amerikāņu sabiedrībā sarūkot ticība zinātnieku pētījumiem par klimata pārmaiņu postošo ietekmi. Vašingtona gan līdz šim kategoriski atteikusies piekrist jebkādiem likumā nostiprinātiem nosacījumiem.
Sanāksmes iznākums būs visai nopietna diplomātiskā skola ES politiķiem un ekspertiem un arī parādīs, cik globāli ietekmīgs spēlētājs ES ir, lēš analītiķi. Dalībvalstis ir uzstādījušas visai augstu latiņu, un spēja pārliecināt pārējos pasaules līderus, ka tai vajadzētu sekot, būtu ievērojams sasniegums.
Demonstrācijās atbalsta politiķus
Parīzes klimata sarunām līdzi seko arī sabiedrība un dažādas vides organizācijas. Lai aicinātu līderus nekavēties un pieņemt lēmumus, vēl pirms samita sākšanās dažādās Eiropas pilsētās – Londonā, Madridē, Berlīnē, Kopenhāgenā, Amsterdamā un citur – notikušas plašas demonstrācijas. Piemēram, Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas Haidparkā bija sapulcējušies 50 000 cilvēku, tostarp daudzas slavenības un sabiedrībā zināmi cilvēki, aicinot izšķirties par grūtajiem, bet tik vajadzīgajiem lēmumiem. Namamāte Francija, kuru traumējuši nesenie asiņainie terorakti, ļoti rūpīgi raugās, lai valstī un īpaši samita tuvumā nenotiktu plašas demonstrācijas. Tomēr tūkstošiem aktīvistu bija izdevies izveidot dzīvo ķēdi divu kilometru garumā.
Fakti
Kopš 20. gadsimta vidus strauji augusi Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējā temperatūra.
Uzskata, ka to būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes.
Pēdējo 130 gadu laikā vidējā temperatūra pasaulē ir paaugstinājusies par 0,6 °C.
ANO jau kopš 1995. gada regulāri rīko globālās sasilšanas jautājumam veltītas sanāksmes.
Viedokļi
Eiropas Komisijas prezidents Žans klods Junkers: “Ir pienācis laiks globālam lēmumam un rīcībai, kamēr pasaules temperatūra nav sasniegusi visaugstāko punktu, pēc kura vairs nebūs atpakaļceļa. Ja mums neizdosies vienoties, mēs būsim nodevuši miljoniem jaunu cilvēku visā pasaulē – ASV, Āfrikā, Ķīnā un Eiropas Savienībā. Cīņai pret klimata pārmaiņām ir gan cilvēcisks, gan ar vidi saistīts pamudinājums, taču no tā ir atkarīgas arī valstu ekonomikas.”
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis: “Latvija un visa Eiropas Savienība vēlas, lai Parīzes nolīgumā piedalās visas pasaules valstis un tas ir saistošs. Tas būtu ilgtermiņa risinājums globālā klimata pārmaiņu mazināšanā un salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu beigās pieņemto Kioto protokolu ievērojami paplašinātu valstu loku, kas iesaistās cīņā pret klimata pārmaiņām. Mēs redzam, ka klimata pārmaiņas ietekmē visus pasaules reģionus un valstīm jārīkojas vienoti un mērķtiecīgi, lai siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus samazinātu. Tā ir visas pasaules kopējā atbildība, un arī mums jādod savs ieguldījums cīņā pret klimata pārmaiņām. Latvija ir viena no pasaules zaļākajām valstīm, taču arī mēs varam darīt vairāk.”
Par enerģētiku atbildīgais Eiropas komisārs Migels Ariass Kanjete: “Šajās sarunās mums ir iespēja pāršķirt pilnīgi jaunu vēstures lappusi. Parīzes samits piedāvā pasaules līderiem palūkoties pilnīgi citā pasaules attīstības virzienā. Eiropas Savienība vēlas ļoti stingru vienošanos, taču ne dokumentu dokumenta pēc. Dalībvalstu starpā arvien valda ļoti atšķirīgi viedokļi, taču mēs nevaram panākt nekādu progresu, ja ar mums vienā laivā nebūs pasaules spēcīgākās un plaukstošākās ekonomikas.”
Francijas prezidents Fransuā Olands: “Šajā konferencē uz spēles likts cilvēces liktenis. Pēc uzbrukumiem Francijā mums jātiek galā ar steidzamajām prioritātēm un jāatbild uz teroristu izaicinājumiem, bet arī jārīkojas ilgtermiņā. Vēsture bargi tiesās valstu un valdību vadītājus, ja 2015. gada decembrī viņi palaidīs garām šo iespēju.”
