Sprūdžs: uzņēmējiem nav jādotē iedzīvotāju atkritumu izvešana 0
Uzņēmējiem nav jādotē iedzīvotāju atkritumu izvešana, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Pirmdien, 17.decembrī, Ministru kabineta komiteja plāno atkārtoti skatīt pretrunīgi vērtētos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas paredz, ka uzņēmējs, kurš ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kura izvedamo atkritumu apjoms ir vairāk nekā 240 kubikmetri mēnesī, pats var izvēlēties savu atkritumu apsaimniekotāju, arī tādu, kam nav noslēgts līgums ar konkrētu pašvaldību.
Sprūdžs domā, ka dažu pašvaldību paustā neapmierinātība ar šo ieceri, kas sadārdzināšot atkritumu izvešanu iedzīvotājiem par pieciem santīmiem mēnesī, nav pamatota. “Tad jau sanāk, ka iepriekš konkrētajā pašvaldībā strādājošie uzņēmēji ir dotējuši iedzīvotāju atkritumu izvešanu un atkritumu apsaimniekotāji šādā veidā savu peļņu ir guvuši uz citu uzņēmēju rēķina. Mums uzņēmējiem nevis jāuzliek vēl papildus slogs, bet jāpalīdz viņiem radīt un noturēt esošās darba vietas,” uzskata ministrs.
Viņaprāt, šī iecere ir neliels solis atkritu apsaimniekošanas tirgus liberalizācijas virzienā. Vienlaikus Sprūdžs aicina nepārsteigties ar secinājumiem, jo šie noteikumi attiekšoties uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu skaitu, tā kā Latvijā neesot daudz tādu uzņēmumu, kas vienuviet var “saražot” 240 kubikmetru atkritumu mēnesī.
Ministrs arī domā, ka vēl ne tuvu nav izsmeltas iespējas esošo atkritumu izvešanas sistēmu efektīvākai darbībai. “Ir citi veidi, kā palīdzēt iedzīvotājiem apsaimniekot atkritumus, ne uz uzņēmēju rēķina,” izsakās ministrs. Kā piemēru viņš min sadzīves atkritumu šķirošanu, kas veicinātu ne tikai kvalitatīvu sašķirotu atkritumu ieguvi un tālāku pārstrādi, nevis apglabāšana poligonā, bet arī samazinātu atkritumu izmaksas katrai mājsaimniecībai, kas šķirotu atkritumus.
“Esam iesākuši un turpināsim reformēt atkritumu apsaimniekošanas nozari. Līdz šim atkritumu joma un bizness ir bijuši pārāk politizēti un necaurspīdīgi. Mēs visi – sākot no iedzīvotājiem un beidzot ar politiķiem – redzam, ka esošā sistēma strādā neefektīvi. Kā gan savādāk izskaidrot to lielo atkritumu daudzumu, kas ik gadu tiek savākts Lielās talkas laikā,” skaidro Sprūdžs.
LETA jau ziņoja, ka valdība uz mēnesi atlika lemšanu par minētajiem noteikumiem un lūdza VARAM un Latvijas Pašvaldību savienību veikt aprēķinus, kāda būs noteikumu ieviešanas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.
Kategoriski pret šo noteikumu projektu iebilda Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas uzskata, ka noteikumi ir izstrādāti lielveikalu lobija rezultātā, jo tas ļauj viņiem neiesaistīties pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. LLPA prognozē, ka noteikumu pieņemšanas gadījumā iedzīvotājiem pieaugs izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, jo komersanti, kas noslēguši līgumu ar pašvaldību, nespēs segt savus izdevumus. Savukārt lielveikaliem tā būs iespēja ietaupīt uz atkritumu apsaimniekošanas izmaksām, uzskata lielās pilsētas.
Arī vairākas citas pašvaldības iebildušas pret noteikumu tālāku virzību, uzskatot, ka tas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmai radīs negatīvas sekas.
