Ko pašlaik dara bijušais ministrs un politiķis Edmunds Sprūdžs? 19
Ko pašlaik dara bijušais ministrs un Reformu partijas politiķis Edmunds Sprūdžs? Veic sekmīgu uzņēmējdarbību Siguldā “Mazās Brīnumzemes” centrā, kur maketā slejas pilsētiņas, pa sliedēm brauc vilcienu modeļi, uz ielām ripo miniatūri auto, ir veikali, dzīvojamie nami, depo ēkas.
Jums vairs nav jātaisnojas par ārzemēs iegūtu izglītību, nav jātvarsta izbēguši lāči – esat bez nožēlas, ka pametāt politiku?
E. Sprūdžs: Neatbalstu lielu nožēlošanu – ko ar to lai dzīvē dara? Svarīgi no notikušā kaut ko mācīties. Tad jāiet tālāk. Gadus piecpadsmit mans hobijs ir dzelzceļa modelisms. Pateicoties ģimenes atbalstam, esmu spējis vaļasprieku savienot ar biznesu. 2014. gadā nodibinājām “Mazo Brīnumzemi” ar mērķi izglītot, ieinteresēt bērnus un jauniešus ar tehnoloģijām saistītās prasmēs. Manuprāt, tas ir nepieciešami, lai Latvijā būtu inovatīvi produkti un uzņēmumi. Projektā mijiedarbojas gan augstās tehnoloģijas, gan mākslas, tāpat kā daudzos pasauli iekarojošos produktos. Skolēniem “Mazā Brīnumzeme” ir ideāla platforma mūsdienīgai interešu izglītībai. Ne tai, kur sēž solos un kāds pie tāfeles rāda priekšā, bet tai, kur ļauj pašiem darboties. Modelisms ir piemērots vecumam no 4 līdz 84 gadiem. Dzelzceļa modelisms vairāk pat ir pieaugušu cilvēku aizraušanās. Tā ir ar juveliera precizitāti īstenota ķimerēšanās, kas prasa daudz pacietības. ASV un Vācijā solīdi kungi dzelzceļa maketam atvēl lieku guļamistabu, brīvu pagrabtelpu, bet tas paša izklaidei, kaifa ķeršanai. Mēs veidojam “Mazo Brīnumzemi” tiem jaunajiem meklētājiem, kas dienās varbūt radīs inovācijas dažādās jomās. Ja vēlamies dzī- vot labāk un pelnīt vairāk, tad tehnoloģiju interešu izglītībā ir jāiegulda ne tikai valstiskā līmenī, bet arī sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Tā patiesībā ir tāda patriotisma lieta – tieši tāpat kā Dziesmu un deju svētku kustība. Līdzīga jauda ir jāieliek arī inženierzinātnēs un tikai tad būs iznākums. Ir likumsakarīgi, ka mums ir tik daudz pasaules klases mūziķu – mēs kā sabiedrība tajā esam ielikuši milzu enerģiju.
Esat labā noskaņojumā, darbojoties interesantā lauciņā, bet pirms sešiem gadiem politiskajā laukā valdīja liela rosība. Valdis Zatlers dibināja partiju, nāca jauni cilvēki ar cerībām, toskait vēlākais ZRP premjera kandidāts Sprūdžs. Kā atceraties šo laiku?
Mana atziņa, ka būtiskām pārmaiņām nepieciešama kritiskā masa. Lai gan sabiedrība atbalstīja un bija labi vēlēšanu rezultāti, mazākas lietas RP izdevās novest līdz iznākumam, bet ar lielākām līdz galam netikām. Reformu veikšanai kritiskās masas bija par maz. Mums pārmeta kļūdas, lēmumus, kas izraisīja reitingu krišanos. Tomēr lielākais trūkums bija vāja partijas organizācija. Stiprāka, labāk organizēta komanda spētu pārvarēt tās grūtības, ar ko sastapās RP.
“Rīkojums nr. 2” bija motivēts ar to, ka no politikas jāpadzen naudas vara. ZRP sīvi spēkojās ar oligarhiem, izslēdza no koalīcijas Zemnieku savienību, bet nu liela daļa cīnītāju ir prom, turpretī ZZS zirgā kā varas partija!
Tas, ka izdevās mazināt divu līdz tam ļoti ietekmīgu vīru neproporcionālu ietekmi, man šķiet nozīmīga lieta. Reformu partijai bija kļūdas, bet ne vairāk kā pieredzējušām, ilgāk pastāvošām partijām. Mums pretdarbojās apstākļu kopums, kura dēļ RP šodien vairs nav, taču, kamēr darbojāmies, tas nebija gauži katastrofāli un neveiksmīgi. Bija pozitīvi pienesumi. Piemēram, profesionāli cilvēki, kas palikuši politikā, joprojām ir amatos, ministri, deputāti. Pilnībā mainīt politisko vidi neizdevās, bet paskatieties kaut uz pašvaldību vēlēšanām. Es redzu pazīmes, ka saturs sāk dominēt pār formu. Ejam pareizajā virzienā. Bija nopietnas žurnālistiskas iedziļināšanās, teiksim, “Delfu” projektā ar Domburu, lai izvilktu no politiķiem – kas ir tur, apakšā? Kāds piedāvājums? Uz Saeimas vēlēšanām process, ceru, kļūs vēl izzinošāks, par pakāpi kvalitatīvāks.
Vai tiešām ar skatu no malas redzat, ka politikā kas mainās? Vecie regulētāji pagājuši nostāk, bet jauni noteicēji ir klāt, grib ietekmēt partijas, pirkt politiku. Sabiedrība pat apātiski noskatās – tur nekas nemainīsies.
Minēju labo lietu. Bet mārketingā ir termins “ārprāta definīcija” – ja darīsi to pašu, ko vienmēr, dabūsi rezultātu, ko vienmēr esi dabūjis. To visi ne līdz galam sapratuši. Galvenokārt Rīgā, Ventspilī bija būtiskas vēlētāju daļas pieprasījums pēc pārmaiņām, bet no politiķu puses nebija jaunas pieejas, kā pasniegt, pamatot piedāvājumu un pārspēt “vecos”. Svaigie spēki zināmu rezultātu parādīja. Līdz Saeimas vēlēšanām jaunās partijas var pieņemties spēkā, nākt ar izvērstāku programmu, kas piesaistītu vēlētājus.
