Sprūdža demisijas iemesls: Nesaskaņas partijā vai nodokļu optimizācijas lieta? 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) paziņojis, ka pats pieņēmis lēmumu 1. decembrī atkāpties no amata. Nevar taču oficiāli teikt: mani izmeta tas pats “partijas kodols”, kas vēl ne tik sen bija par to, ka man jādod augsts amats.
Sprūdžs izteicies, ka atšķiroties viņa un Reformu partijas redzējums par darbiem, kas viņam būtu jāveic kā ministram.
Sprūdžam nevar juridiski pārmest, ka viņš neatkāpjas uzreiz, jo nav tiesību akta, kas noteiktu, ka ministram jādodas projām, tiklīdz iesniegta demisija. Līdzīga situācija bija arī ar bijušo iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci, kura pēc paziņojuma par atkāpšanos turpināja strādāt vēl krietnu strēķi. Arī bijušie ārlietu ministri Māris Riekstiņš un Aivis Ronis rīkojās tāpat. “Tas ir paciešams stāvoklis, nevis ideāls, tas nav nelikumīgi, bet ir dīvaini,” secina Edgars Pastars, konstitucionālo tiesību eksperts, viens no Ministru kabineta iekārtas likuma autoriem. Ja ministrs neatkāpjas uzreiz, viņš kļūst tāds kā lietvedis, no kura atbildību nevar prasīt ne partija, ne parlaments. Vienīgais atbildīgais ir valdības vadītājs – ja Valdis Dombrovskis neiebildīs, tad Sprūdžs varēs atkāpties, kad pats vēlas.
Politiskajās aizkulisēs izskanējis, ka Sprūdža piespiedu atkāpšanās iemesls esot nevis nesaskaņas ar partijas līderiem reformu jautājumos, bet gan draudošā kriminālatbildība par nodokļu nemaksāšanu. Jau iepriekš izskanējis, ka viņš radījis savdabīgu nodokļu optimizācijas shēmu, savā uzņēmumā saņemot nevis algu vai dividendes, bet lielus bezprocentu aizdevumus.
Tas Sprūdžam ļāvis ietaupīt gan uz sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, gan uz iedzīvotāju ienākumu nodokli.
“Sprūdžs mums sataisījis lielas nepatikšanas,” pirms ministra demisijas man sūrojās daži Reformu partijas biedri, liekot saprast, ka ministram būšot jāatstāj amats, jo nedrīkstot taču pieļaut, ka pirms Saeimas vēlēšanām nāk gaismā visa šī nodokļu šmuce. Cilvēki nav aizmirsuši arī faktu par ministra dāsno prēmiju sava biroja vadītājai. Daži politiķi no citām partijām aizkulisēs mēdz ironizēt: ja Reformu partijas izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vismaz dzēra par savu naudu, tad Sprūdžs savas personīgās attiecības kārto uz nodokļu maksātāju rēķina. “Sievietes pirkšana šādā veidā ir kauns un negods mūsu partijai,” neslēpa kāds Reformu partijas biedrs, kurš virzījis Sprūdžu augstajiem amatiem.
Arī Ķīlis par atkāpšanos paziņoja brīvprātīgā piespiedu kārtā.
Neoficiāli zināms, ka pirms tam Saeimas deputāts Andris Buiķis (“Vienotība”) frakcijas sēdē informēja valdības vadītāju, ka ministram alkohola dēļ esot problēmas pildīt savus pienākumus. Todien premjeram Valdim Dombrovskim bija jānoklausās plašāks ziņojums, kas acīmredzot bija būtisks iemesls, lai prasītu Ķīļa demisiju, ja viņš neatkāptos pats.
Kas nāks Sprūdža vietā? Lemjot par šo jautājumu, nevajadzētu aizmirst, ka viņš nespēja izveidot sadarbību ar pašvaldībām. Sprūdža viedoklis bieži bija pret pašvaldību vairākuma viedokli. Viņa darbi un runas mēdza nesakrist ar vietējo līderu domām ne par finanšu izlīdzināšanu, ne pašvaldību apvienošanu, ne atkritumu apsaimniekošanu. Sprūdžam neizdevās panākt vienotu viedokli arī par pašvaldību referendumiem un vietējo deputātu darbību. Galu galā pašvaldības nolēma pat neaicināt uz savu kongresu rīdzinieku Sprūdžu, kurš nepārzinot to darbu no iekšpuses, nesaprotot, kā dzīvo un funkcionē novadi un reģioni… Tikai tāds Vides un reģionālās attīstības ministrs iemantos sabiedrības cieņu, kurš ņems vērā vietējo līderu viedokli, secina vairāki Sprūdža darbības analizētāji un norāda, ka esot pēdējais laiks šo portfeli uzticēt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kuras spēks ir tās ietekme novados.
