Sprūds piesardzīgs par Baidena teikto, ka Trampa izteikumi nav jāuztver nopietni 2
Es būtu piesardzīgs par vārdiem, ka ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi nav jāuztver nopietni, jo viņš īsti nezina, ko runā – tā raidījumā “LNT Ziņas” ASV viceprezidenta Džo Baidena teikto vizītes laikā Latvijā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
“Tieši tāpēc, ka viņš nezina, ko runā, tāpēc, ka sliecas un mēģina pievilināt elektorāta daļu, kuriem īpaši neinteresē, kas notiek ārpus valsts, kuriem vairāk interesē ekonomiskā izaugsme un ekonomiskā patstāvība, neiejaucoties nekādos konfliktos, tad protams, tas ir jāuztver nopietni. Ja pie prezidenta stūres nāk Tramps ar saviem izteikumiem un redzam arī citus politiķus Eiroatlantiskajā telpā, kas domā līdzīgi, tad uzdodam jautājumus – vakar alianse darbojās, 5.pants darbojās, šodien arī ir spēkā, bet rītdien par to var rasties šaubas,” norādīja ārpolitikas eksperts.
Viņš aicināja neuztver neko kā akmenī iekaltu, pat, ja ir cerība, ka pie sliktākā scenārija – ja Tramps nāk pie varas -, “kuģi pagriezt”, ASV klātesamību pasaulē pagriezt ir ļoti grūti un ka prezidenta amatā politiķis jau domātu un rīkotos citādāk.
Sprūds norādīja, ka pati vizīte ir ļoti simboliska un simboliskā dienā, un tā ir svarīga, noslēdzot arī ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laiku, nododot zināmu ceļamaizi nākamajam prezidentam vai prezidentei.
Taču kopumā, viņaprāt, ir divas galvenās ziņas – labā un sliktā. “Sliktā ziņa, ja runājam par drošību, ir tā, ka pati nepieciešamība atkārtot par 5.panta esamību rada jautājums, vai dzīvojam stabilā laikā, stabilā reģionā, vai nav tomēr kādi ievainojamības izaicinājumi,” vērtēja eksperts.
Labā ziņa savukārt ir tā, ka ASV ir gatavas atkārtot 5.panta svētumu, apņemšanos to aizstāvēt. “Ja sakām, ka divas reizes atkārtot ir sakritība vai nejaušība, bet, ja pasaka trīs reizes, tā jau ir stratēģija, tad priecē, ka ASV šeit ir stratēģija, kas iestājas par sabiedroto aizstāvēšanu,” norādīja Sprūds.
Viņaprāt, Baidena teiktajā bija arī citas ziņas, kas bija interesantas. Viena no tām – ka arī Baltijas valstīm un Latvijai ir jāveic mājasdarbi, un viens no šiem mājasdarbiem ir cīņa ar korupciju. “Kā teica Baidens, cīņa ar korupciju ir patriotisma augstākā izpausme. Beigu beigās arī mūsu kaimiņi ne vienmēr ir paši caurskatāmākie un nekorumpētākie, izmanto arī šādas korumpētības saites, lai stiprinātu savu ietekmi, tāpēc arī mājasdarbi jāveic arī mums pašiem,” uzskata eksperts.
Viņš arī vērtēja, ka Krievija klausās, analīzē runas, vizītes un rīcību. Un te pozitīvā ziņa ir tā, ka runa nav tikai par vizītēm un runām, bet palīdzību drošības jomā. Mūsu vēsturē nekad mūsu teritorijā nav bijuši sabiedrotie, kas mūs atbalsta, un nevajadzētu novērtēt par zemu to, kas notiek praktiskajā ziņā, uzsvēra Sprūds.
Viņš gan vērsa uzmanību, ka Krievija nedomā, kā rīkosies Grieķija, Beļģija, Slovēnija vai Horvātija, tā skatās, kā rīkosies trīs četras lielvalstis, kā krīzes situācijā ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija attieksies pret saviem sabiedrotajiem. No tā viedokļa ASV signāls un Vācijas kancleres Angelas Merkeles ierašanās Tallinā apliecina šo lielvalstu uzskatu un pasvītro, ka šeit nav pelēkā zona.
“Signāla ziņā priekš jebkura oponenta sliktākā scenārija gadījumā, ja jādomā, vai Rubikonas upe ir jāpārkāpj, lēmums jāpieņem un kauliņi jāmet, tad jārēķinās ar diezgan lieliem riskiem,” norādīja eksperts.
